Sarunvārdnīca

lv Noliegums 2   »   nl Ontkenning 2

65 [sešdesmit pieci]

Noliegums 2

Noliegums 2

65 [vijfenzestig]

Ontkenning 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu holandiešu Spēlēt Vairāk
Vai gredzens ir dārgs? Is de r-ng--uu-? I_ d_ r___ d____ I- d- r-n- d-u-? ---------------- Is de ring duur? 0
Nē, tas maksā tikai simts eiro. N-e,-----kos--m--r--onde-- -ur-. N___ h__ k___ m___ h______ e____ N-e- h-j k-s- m-a- h-n-e-d e-r-. -------------------------------- Nee, hij kost maar honderd euro. 0
Bet man ir tikai piecdesmit. Maa---k he--er --ar vi-f---. M___ i_ h__ e_ m___ v_______ M-a- i- h-b e- m-a- v-j-t-g- ---------------------------- Maar ik heb er maar vijftig. 0
Vai tu jau esi gatava? B-n-je-a- kl-a-? B__ j_ a_ k_____ B-n j- a- k-a-r- ---------------- Ben je al klaar? 0
Nē, vēl nē. N-e, n-g n---. N___ n__ n____ N-e- n-g n-e-. -------------- Nee, nog niet. 0
Bet es tūlīt būšu gatava. Maar--k --- -- --a-r. M___ i_ b__ z_ k_____ M-a- i- b-n z- k-a-r- --------------------- Maar ik ben zo klaar. 0
Vai tu vēl vēlies zupu? Wil-je --- s--p? W__ j_ n__ s____ W-l j- n-g s-e-? ---------------- Wil je nog soep? 0
Nē, vairāk negribu. N--,--- -i--er-g--- m-er. N___ i_ w__ e_ g___ m____ N-e- i- w-l e- g-e- m-e-. ------------------------- Nee, ik wil er geen meer. 0
Bet vēl saldējumu. Maar -o- -e- -e- -j-j-. M___ n__ w__ e__ i_____ M-a- n-g w-l e-n i-s-e- ----------------------- Maar nog wel een ijsje. 0
Vai tu jau sen te dzīvo? W-o--j-----r al la--? W___ j_ h___ a_ l____ W-o- j- h-e- a- l-n-? --------------------- Woon je hier al lang? 0
Nē, tikai mēnesi. N--- -a---en -aa--. N___ p__ e__ m_____ N-e- p-s e-n m-a-d- ------------------- Nee, pas een maand. 0
Bet es pazīstu jau daudzus cilvēkus. Maa---k--e-------el---n-e-. M___ i_ k__ a_ v___ m______ M-a- i- k-n a- v-e- m-n-e-. --------------------------- Maar ik ken al veel mensen. 0
Vai tu rīt brauc mājās? Ga-je mo--e---aar -ui-? G_ j_ m_____ n___ h____ G- j- m-r-e- n-a- h-i-? ----------------------- Ga je morgen naar huis? 0
Nē, tikai nedēļas nogalē. Ne-,--a---- h-t--eek-n-. N___ p__ i_ h__ w_______ N-e- p-s i- h-t w-e-e-d- ------------------------ Nee, pas in het weekend. 0
Bet es atgriezīšos jau svētdien. Maar--k ko- ---d---a---er--. M___ i_ k__ z_____ a_ t_____ M-a- i- k-m z-n-a- a- t-r-g- ---------------------------- Maar ik kom zondag al terug. 0
Vai tava meita ir jau pieaugusi? I---e-d-c---r a- vol-a----? I_ j_ d______ a_ v_________ I- j- d-c-t-r a- v-l-a-s-n- --------------------------- Is je dochter al volwassen? 0
Nē, viņai ir tikai sešpadsmit. Nee,--e-is-p-s z-v--t-e-. N___ z_ i_ p__ z_________ N-e- z- i- p-s z-v-n-i-n- ------------------------- Nee, ze is pas zeventien. 0
Bet viņai ir jau draugs. M--- -- he-f- -l--en vrie-d. M___ z_ h____ a_ e__ v______ M-a- z- h-e-t a- e-n v-i-n-. ---------------------------- Maar ze heeft al een vriend. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + holandiešu (1-100) MP3 holandiešu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Ko vārdi mums stāsta

Pasaulē ir vairāki miljoni grāmatu. Nav zināms, cik daudz grāmatu ir urastītas līdz mūsdienām. Daudz zināšanu ir uzkrātas šajās grāmatās. Ja viens spētu izlasīt tās visas, viņš daudz zinātu par dzīvi. Jo grāmatas pastāsta par tom, ka mainās mūsu pasaule. Katrā laikmētā ir savas grāmatas. Tās lasot, var uzzināt, ir bijis svarīgs cilvēkiem Diemžēl, neviens nevar izlasīt visas grāmatas. Bet modernās tehnoloģijas spēj palīdzēt analizēt grāmatas. Grāmatas iespējams saglabāt kā datus, izmantojot digitalizāciju. Pēc tam saturs var tikt analizēts. Šādā veidā valodnieki redz, ka mūsu valoda ir mainījusies. Vārdu biežuma skaitīšana ir pat vēl interesantāka. Tādā veidā,iespējams identificēt noteiktu lietu nozīmi. Zinātnieki izpētīja vairāk kā 5 miljonus grāmatu. Šīs grāmatas bija no pēdējiem pieciem gadsimtiem. Kopā tika analizēti 5 miljardi vārdu. Vārdu biežums parādīja, kā cilvēki dzīvojuši tad un kā - tagad. Idejas un tendences atspoguļojas valodā. Piemēram, vārds, vīrieši , ir pazaudējis kādu daļu nozīmes. Mūsdienās to izmanto retāk nekā agrāk. Savukārt, vārds, sievietes , ir ievērojami palielinājis savu nozīmi. Skatoties uz vārdiem, var noteikt arī to, ko mums patīk ēst. Vārds saldējums piecdesimtajos bija ļoti nozīmīgs. Pēc tam, pica un pasta kļuva populāri. Pēdējos gados dominē vārds, suši . Labas ziņas visiem valodu cienītājiem… Mūsu valodai katru gadu pieaug vārdu daudzums!