Sarunvārdnīca

lv Noliegums 2   »   no Nektelse 2

65 [sešdesmit pieci]

Noliegums 2

Noliegums 2

65 [sekstifem]

Nektelse 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
Vai gredzens ir dārgs? Er d---rin-----y-? Er den ringen dyr? E- d-n r-n-e- d-r- ------------------ Er den ringen dyr? 0
Nē, tas maksā tikai simts eiro. Nei,---n ko-ter -a-e-h--dre-euro. Nei, den koster bare hundre euro. N-i- d-n k-s-e- b-r- h-n-r- e-r-. --------------------------------- Nei, den koster bare hundre euro. 0
Bet man ir tikai piecdesmit. Men-je- --- b-re-fe-t-. Men jeg har bare femti. M-n j-g h-r b-r- f-m-i- ----------------------- Men jeg har bare femti. 0
Vai tu jau esi gatava? E--du-ferdi- al-? Er du ferdig alt? E- d- f-r-i- a-t- ----------------- Er du ferdig alt? 0
Nē, vēl nē. Ne-, i--- ---a. Nei, ikke enda. N-i- i-k- e-d-. --------------- Nei, ikke enda. 0
Bet es tūlīt būšu gatava. M---je---r-sn-----e-d-g. Men jeg er snart ferdig. M-n j-g e- s-a-t f-r-i-. ------------------------ Men jeg er snart ferdig. 0
Vai tu vēl vēlies zupu? Vi- du-h---er s-p--? Vil du ha mer suppe? V-l d- h- m-r s-p-e- -------------------- Vil du ha mer suppe? 0
Nē, vairāk negribu. N-i --k-- ----vi--ik---h- -er. Nei takk, jeg vil ikke ha mer. N-i t-k-, j-g v-l i-k- h- m-r- ------------------------------ Nei takk, jeg vil ikke ha mer. 0
Bet vēl saldējumu. M-n --- vi---------is. Men jeg vil ha mer is. M-n j-g v-l h- m-r i-. ---------------------- Men jeg vil ha mer is. 0
Vai tu jau sen te dzīvo? H-r du ---d h-r -eng-? Har du bodd her lenge? H-r d- b-d- h-r l-n-e- ---------------------- Har du bodd her lenge? 0
Nē, tikai mēnesi. N----bar- -n m---d. Nei, bare en måned. N-i- b-r- e- m-n-d- ------------------- Nei, bare en måned. 0
Bet es pazīstu jau daudzus cilvēkus. Men j-g----n--r-ma-g--f-l- a----ed-. Men jeg kjenner mange folk allerede. M-n j-g k-e-n-r m-n-e f-l- a-l-r-d-. ------------------------------------ Men jeg kjenner mange folk allerede. 0
Vai tu rīt brauc mājās? K------d- --em i-mo-g--? Kjører du hjem i morgen? K-ø-e- d- h-e- i m-r-e-? ------------------------ Kjører du hjem i morgen? 0
Nē, tikai nedēļas nogalē. N--,---k----r-i --l-a. Nei, ikke før i helga. N-i- i-k- f-r i h-l-a- ---------------------- Nei, ikke før i helga. 0
Bet es atgriezīšos jau svētdien. Men--eg ----er------ke--ll-r--e ---søndag-n. Men jeg kommer tilbake allerede på søndagen. M-n j-g k-m-e- t-l-a-e a-l-r-d- p- s-n-a-e-. -------------------------------------------- Men jeg kommer tilbake allerede på søndagen. 0
Vai tava meita ir jau pieaugusi? Er d-t-e-- di --le--de--ok--n? Er dattera di allerede voksen? E- d-t-e-a d- a-l-r-d- v-k-e-? ------------------------------ Er dattera di allerede voksen? 0
Nē, viņai ir tikai sešpadsmit. N-----un----bare--ytten. Nei, hun er bare sytten. N-i- h-n e- b-r- s-t-e-. ------------------------ Nei, hun er bare sytten. 0
Bet viņai ir jau draugs. M------ --r -l--r--e-en -j---st-. Men hun har allerede en kjæreste. M-n h-n h-r a-l-r-d- e- k-æ-e-t-. --------------------------------- Men hun har allerede en kjæreste. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Ko vārdi mums stāsta

Pasaulē ir vairāki miljoni grāmatu. Nav zināms, cik daudz grāmatu ir urastītas līdz mūsdienām. Daudz zināšanu ir uzkrātas šajās grāmatās. Ja viens spētu izlasīt tās visas, viņš daudz zinātu par dzīvi. Jo grāmatas pastāsta par tom, ka mainās mūsu pasaule. Katrā laikmētā ir savas grāmatas. Tās lasot, var uzzināt, ir bijis svarīgs cilvēkiem Diemžēl, neviens nevar izlasīt visas grāmatas. Bet modernās tehnoloģijas spēj palīdzēt analizēt grāmatas. Grāmatas iespējams saglabāt kā datus, izmantojot digitalizāciju. Pēc tam saturs var tikt analizēts. Šādā veidā valodnieki redz, ka mūsu valoda ir mainījusies. Vārdu biežuma skaitīšana ir pat vēl interesantāka. Tādā veidā,iespējams identificēt noteiktu lietu nozīmi. Zinātnieki izpētīja vairāk kā 5 miljonus grāmatu. Šīs grāmatas bija no pēdējiem pieciem gadsimtiem. Kopā tika analizēti 5 miljardi vārdu. Vārdu biežums parādīja, kā cilvēki dzīvojuši tad un kā - tagad. Idejas un tendences atspoguļojas valodā. Piemēram, vārds, vīrieši , ir pazaudējis kādu daļu nozīmes. Mūsdienās to izmanto retāk nekā agrāk. Savukārt, vārds, sievietes , ir ievērojami palielinājis savu nozīmi. Skatoties uz vārdiem, var noteikt arī to, ko mums patīk ēst. Vārds saldējums piecdesimtajos bija ļoti nozīmīgs. Pēc tam, pica un pasta kļuva populāri. Pēdējos gados dominē vārds, suši . Labas ziņas visiem valodu cienītājiem… Mūsu valodai katru gadu pieaug vārdu daudzums!