Sarunvārdnīca

lv Noliegums 2   »   pt Negação 2

65 [sešdesmit pieci]

Noliegums 2

Noliegums 2

65 [sessenta e cinco]

Negação 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu portugāļu (PT) Spēlēt Vairāk
Vai gredzens ir dārgs? O an-l-------? O anel é caro? O a-e- é c-r-? -------------- O anel é caro? 0
Nē, tas maksā tikai simts eiro. Nã---ele -- cu--- c-m E-ro-. Não, ele só custa cem Euros. N-o- e-e s- c-s-a c-m E-r-s- ---------------------------- Não, ele só custa cem Euros. 0
Bet man ir tikai piecdesmit. Ma--e- -- t--ho --n---n--. Mas eu só tenho cinquenta. M-s e- s- t-n-o c-n-u-n-a- -------------------------- Mas eu só tenho cinquenta. 0
Vai tu jau esi gatava? Já-----ast-? Já acabaste? J- a-a-a-t-? ------------ Já acabaste? 0
Nē, vēl nē. Não,--i-da n-o. Não, ainda não. N-o- a-n-a n-o- --------------- Não, ainda não. 0
Bet es tūlīt būšu gatava. M-- -á es-o--quas-. Mas já estou quase. M-s j- e-t-u q-a-e- ------------------- Mas já estou quase. 0
Vai tu vēl vēlies zupu? Q---es-mais-s-pa? Queres mais sopa? Q-e-e- m-i- s-p-? ----------------- Queres mais sopa? 0
Nē, vairāk negribu. Não-----nã- q-ero-m-i-. Não, eu não quero mais. N-o- e- n-o q-e-o m-i-. ----------------------- Não, eu não quero mais. 0
Bet vēl saldējumu. Ma--m-i--um-ge-a-o. Mas mais um gelado. M-s m-i- u- g-l-d-. ------------------- Mas mais um gelado. 0
Vai tu jau sen te dzīvo? (--c-)-m-r- aqu---á ---------p-? (Você) mora aqui há muito tempo? (-o-ê- m-r- a-u- h- m-i-o t-m-o- -------------------------------- (Você) mora aqui há muito tempo? 0
Nē, tikai mēnesi. Não,--ó há--- mê-. Não, só há um mês. N-o- s- h- u- m-s- ------------------ Não, só há um mês. 0
Bet es pazīstu jau daudzus cilvēkus. M-s----co----o---i-----e-so-s. Mas já conheço muitas pessoas. M-s j- c-n-e-o m-i-a- p-s-o-s- ------------------------------ Mas já conheço muitas pessoas. 0
Vai tu rīt brauc mājās? Vai---m---ã par--c--a-? Vais amanhã para casa ? V-i- a-a-h- p-r- c-s- ? ----------------------- Vais amanhã para casa ? 0
Nē, tikai nedēļas nogalē. N------ no ----de-s--a--. Não, só no fim de semana. N-o- s- n- f-m d- s-m-n-. ------------------------- Não, só no fim de semana. 0
Bet es atgriezīšos jau svētdien. Ma--e- -------á n--d----g-. Mas eu volto já no domingo. M-s e- v-l-o j- n- d-m-n-o- --------------------------- Mas eu volto já no domingo. 0
Vai tava meita ir jau pieaugusi? A -u- fil-a-já - -dul--? A tua filha já é adulta? A t-a f-l-a j- é a-u-t-? ------------------------ A tua filha já é adulta? 0
Nē, viņai ir tikai sešpadsmit. N-o, ela s- --m -----s--e----s. Não, ela só tem dezassete anos. N-o- e-a s- t-m d-z-s-e-e a-o-. ------------------------------- Não, ela só tem dezassete anos. 0
Bet viņai ir jau draugs. M-s já -----m nam-ra-o. Mas já tem um namorado. M-s j- t-m u- n-m-r-d-. ----------------------- Mas já tem um namorado. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Ko vārdi mums stāsta

Pasaulē ir vairāki miljoni grāmatu. Nav zināms, cik daudz grāmatu ir urastītas līdz mūsdienām. Daudz zināšanu ir uzkrātas šajās grāmatās. Ja viens spētu izlasīt tās visas, viņš daudz zinātu par dzīvi. Jo grāmatas pastāsta par tom, ka mainās mūsu pasaule. Katrā laikmētā ir savas grāmatas. Tās lasot, var uzzināt, ir bijis svarīgs cilvēkiem Diemžēl, neviens nevar izlasīt visas grāmatas. Bet modernās tehnoloģijas spēj palīdzēt analizēt grāmatas. Grāmatas iespējams saglabāt kā datus, izmantojot digitalizāciju. Pēc tam saturs var tikt analizēts. Šādā veidā valodnieki redz, ka mūsu valoda ir mainījusies. Vārdu biežuma skaitīšana ir pat vēl interesantāka. Tādā veidā,iespējams identificēt noteiktu lietu nozīmi. Zinātnieki izpētīja vairāk kā 5 miljonus grāmatu. Šīs grāmatas bija no pēdējiem pieciem gadsimtiem. Kopā tika analizēti 5 miljardi vārdu. Vārdu biežums parādīja, kā cilvēki dzīvojuši tad un kā - tagad. Idejas un tendences atspoguļojas valodā. Piemēram, vārds, vīrieši , ir pazaudējis kādu daļu nozīmes. Mūsdienās to izmanto retāk nekā agrāk. Savukārt, vārds, sievietes , ir ievērojami palielinājis savu nozīmi. Skatoties uz vārdiem, var noteikt arī to, ko mums patīk ēst. Vārds saldējums piecdesimtajos bija ļoti nozīmīgs. Pēc tam, pica un pasta kļuva populāri. Pēdējos gados dominē vārds, suši . Labas ziņas visiem valodu cienītājiem… Mūsu valodai katru gadu pieaug vārdu daudzums!