Sarunvārdnīca

lv Noliegums 2   »   pt Negação 2

65 [sešdesmit pieci]

Noliegums 2

Noliegums 2

65 [sessenta e cinco]

Negação 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu portugāļu (PT) Spēlēt Vairāk
Vai gredzens ir dārgs? O ane--------? O a___ é c____ O a-e- é c-r-? -------------- O anel é caro? 0
Nē, tas maksā tikai simts eiro. N--,------------a-c-----ros. N___ e__ s_ c____ c__ E_____ N-o- e-e s- c-s-a c-m E-r-s- ---------------------------- Não, ele só custa cem Euros. 0
Bet man ir tikai piecdesmit. M-- -- -ó te-h---in-u-n--. M__ e_ s_ t____ c_________ M-s e- s- t-n-o c-n-u-n-a- -------------------------- Mas eu só tenho cinquenta. 0
Vai tu jau esi gatava? J--a--bas--? J_ a________ J- a-a-a-t-? ------------ Já acabaste? 0
Nē, vēl nē. N--, ----- -ão. N___ a____ n___ N-o- a-n-a n-o- --------------- Não, ainda não. 0
Bet es tūlīt būšu gatava. M-s--- e-----qu--e. M__ j_ e____ q_____ M-s j- e-t-u q-a-e- ------------------- Mas já estou quase. 0
Vai tu vēl vēlies zupu? Que--- --i-----a? Q_____ m___ s____ Q-e-e- m-i- s-p-? ----------------- Queres mais sopa? 0
Nē, vairāk negribu. Não--eu n-o--ue-o-m--s. N___ e_ n__ q____ m____ N-o- e- n-o q-e-o m-i-. ----------------------- Não, eu não quero mais. 0
Bet vēl saldējumu. M-----is u- g-lad-. M__ m___ u_ g______ M-s m-i- u- g-l-d-. ------------------- Mas mais um gelado. 0
Vai tu jau sen te dzīvo? (V--ê)-m-ra --ui h----i-- -e---? (_____ m___ a___ h_ m____ t_____ (-o-ê- m-r- a-u- h- m-i-o t-m-o- -------------------------------- (Você) mora aqui há muito tempo? 0
Nē, tikai mēnesi. N-o---- -á -m m-s. N___ s_ h_ u_ m___ N-o- s- h- u- m-s- ------------------ Não, só há um mês. 0
Bet es pazīstu jau daudzus cilvēkus. Mas j--conh--o-----as-p-ss-as. M__ j_ c______ m_____ p_______ M-s j- c-n-e-o m-i-a- p-s-o-s- ------------------------------ Mas já conheço muitas pessoas. 0
Vai tu rīt brauc mājās? V-i---m-nh- pa-- c----? V___ a_____ p___ c___ ? V-i- a-a-h- p-r- c-s- ? ----------------------- Vais amanhã para casa ? 0
Nē, tikai nedēļas nogalē. Nã-,-----o -i- -e-----n-. N___ s_ n_ f__ d_ s______ N-o- s- n- f-m d- s-m-n-. ------------------------- Não, só no fim de semana. 0
Bet es atgriezīšos jau svētdien. Mas--- volto------ dom-n-o. M__ e_ v____ j_ n_ d_______ M-s e- v-l-o j- n- d-m-n-o- --------------------------- Mas eu volto já no domingo. 0
Vai tava meita ir jau pieaugusi? A---a-fil-- -- - a-u---? A t__ f____ j_ é a______ A t-a f-l-a j- é a-u-t-? ------------------------ A tua filha já é adulta? 0
Nē, viņai ir tikai sešpadsmit. N-o- --a -- te--deza----e ano-. N___ e__ s_ t__ d________ a____ N-o- e-a s- t-m d-z-s-e-e a-o-. ------------------------------- Não, ela só tem dezassete anos. 0
Bet viņai ir jau draugs. Mas ---t-m -- -am-rad-. M__ j_ t__ u_ n________ M-s j- t-m u- n-m-r-d-. ----------------------- Mas já tem um namorado. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + portugāļu (PT) (1-100) MP3 portugāļu (PT) (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Ko vārdi mums stāsta

Pasaulē ir vairāki miljoni grāmatu. Nav zināms, cik daudz grāmatu ir urastītas līdz mūsdienām. Daudz zināšanu ir uzkrātas šajās grāmatās. Ja viens spētu izlasīt tās visas, viņš daudz zinātu par dzīvi. Jo grāmatas pastāsta par tom, ka mainās mūsu pasaule. Katrā laikmētā ir savas grāmatas. Tās lasot, var uzzināt, ir bijis svarīgs cilvēkiem Diemžēl, neviens nevar izlasīt visas grāmatas. Bet modernās tehnoloģijas spēj palīdzēt analizēt grāmatas. Grāmatas iespējams saglabāt kā datus, izmantojot digitalizāciju. Pēc tam saturs var tikt analizēts. Šādā veidā valodnieki redz, ka mūsu valoda ir mainījusies. Vārdu biežuma skaitīšana ir pat vēl interesantāka. Tādā veidā,iespējams identificēt noteiktu lietu nozīmi. Zinātnieki izpētīja vairāk kā 5 miljonus grāmatu. Šīs grāmatas bija no pēdējiem pieciem gadsimtiem. Kopā tika analizēti 5 miljardi vārdu. Vārdu biežums parādīja, kā cilvēki dzīvojuši tad un kā - tagad. Idejas un tendences atspoguļojas valodā. Piemēram, vārds, vīrieši , ir pazaudējis kādu daļu nozīmes. Mūsdienās to izmanto retāk nekā agrāk. Savukārt, vārds, sievietes , ir ievērojami palielinājis savu nozīmi. Skatoties uz vārdiem, var noteikt arī to, ko mums patīk ēst. Vārds saldējums piecdesimtajos bija ļoti nozīmīgs. Pēc tam, pica un pasta kļuva populāri. Pēdējos gados dominē vārds, suši . Labas ziņas visiem valodu cienītājiem… Mūsu valodai katru gadu pieaug vārdu daudzums!