Sarunvārdnīca

lv Noliegums 2   »   ro Negaţie 2

65 [sešdesmit pieci]

Noliegums 2

Noliegums 2

65 [şaizeci şi cinci]

Negaţie 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
Vai gredzens ir dārgs? E--e--c-mp in--ul? E___ s____ i______ E-t- s-u-p i-e-u-? ------------------ Este scump inelul? 0
Nē, tas maksā tikai simts eiro. N-, -- co-tă dec-t o--u---d---u-o. N__ n_ c____ d____ o s___ d_ E____ N-, n- c-s-ă d-c-t o s-t- d- E-r-. ---------------------------------- Nu, nu costă decât o sută de Euro. 0
Bet man ir tikai piecdesmit. Dar--u--- -umai c-n--ze-i. D__ e_ a_ n____ c_________ D-r e- a- n-m-i c-n-i-e-i- -------------------------- Dar eu am numai cincizeci. 0
Vai tu jau esi gatava? Eş-i ---a -e--? E___ g___ d____ E-t- g-t- d-j-? --------------- Eşti gata deja? 0
Nē, vēl nē. Nu,--n---n-. N__ î___ n__ N-, î-c- n-. ------------ Nu, încă nu. 0
Bet es tūlīt būšu gatava. Da- i-ed----s--t-ga--. D__ i______ s___ g____ D-r i-e-i-t s-n- g-t-. ---------------------- Dar imediat sunt gata. 0
Vai tu vēl vēlies zupu? M-- -o-eşt--s---? M__ d______ s____ M-i d-r-ş-i s-p-? ----------------- Mai doreşti supă? 0
Nē, vairāk negribu. Nu- n- ma---or-sc. N__ n_ m__ d______ N-, n- m-i d-r-s-. ------------------ Nu, nu mai doresc. 0
Bet vēl saldējumu. D-- încă---îng-----ă. D__ î___ o î_________ D-r î-c- o î-g-e-a-ă- --------------------- Dar încă o îngheţată. 0
Vai tu jau sen te dzīvo? Lo-u---ti d- --l- ti-p -i-i? L________ d_ m___ t___ a____ L-c-i-ş-i d- m-l- t-m- a-c-? ---------------------------- Locuieşti de mult timp aici? 0
Nē, tikai mēnesi. Nu- abi- de o l-n-. N__ a___ d_ o l____ N-, a-i- d- o l-n-. ------------------- Nu, abia de o lună. 0
Bet es pazīstu jau daudzus cilvēkus. D------osc---j----l-- --rsoa-e. D__ c_____ d___ m____ p________ D-r c-n-s- d-j- m-l-e p-r-o-n-. ------------------------------- Dar cunosc deja multe persoane. 0
Vai tu rīt brauc mājās? M-r-- ---ne aca-ă? M____ m____ a_____ M-r-i m-i-e a-a-ă- ------------------ Mergi mâine acasă? 0
Nē, tikai nedēļas nogalē. N-- --ma- -a s--rş-t ----ăpt--ână. N__ n____ l_ s______ d_ s_________ N-, n-m-i l- s-â-ş-t d- s-p-ă-â-ă- ---------------------------------- Nu, numai la sfârşit de săptămână. 0
Bet es atgriezīšos jau svētdien. Da- mă -nt--c-d-ja--u-i---ă. D__ m_ î_____ d___ d________ D-r m- î-t-r- d-j- d-m-n-c-. ---------------------------- Dar mă întorc deja duminică. 0
Vai tava meita ir jau pieaugusi? F--ca t- e--- -eja --joră? F____ t_ e___ d___ m______ F-i-a t- e-t- d-j- m-j-r-? -------------------------- Fiica ta este deja majoră? 0
Nē, viņai ir tikai sešpadsmit. Nu,---e --m---şap-es---z-----n-. N__ a__ n____ ş____________ a___ N-, a-e n-m-i ş-p-e-p-e-e-e a-i- -------------------------------- Nu, are numai şaptesprezece ani. 0
Bet viņai ir jau draugs. D-- -re--ej---n-p-i--e-. D__ a__ d___ u_ p_______ D-r a-e d-j- u- p-i-t-n- ------------------------ Dar are deja un prieten. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + rumāņu (1-100) MP3 rumāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Ko vārdi mums stāsta

Pasaulē ir vairāki miljoni grāmatu. Nav zināms, cik daudz grāmatu ir urastītas līdz mūsdienām. Daudz zināšanu ir uzkrātas šajās grāmatās. Ja viens spētu izlasīt tās visas, viņš daudz zinātu par dzīvi. Jo grāmatas pastāsta par tom, ka mainās mūsu pasaule. Katrā laikmētā ir savas grāmatas. Tās lasot, var uzzināt, ir bijis svarīgs cilvēkiem Diemžēl, neviens nevar izlasīt visas grāmatas. Bet modernās tehnoloģijas spēj palīdzēt analizēt grāmatas. Grāmatas iespējams saglabāt kā datus, izmantojot digitalizāciju. Pēc tam saturs var tikt analizēts. Šādā veidā valodnieki redz, ka mūsu valoda ir mainījusies. Vārdu biežuma skaitīšana ir pat vēl interesantāka. Tādā veidā,iespējams identificēt noteiktu lietu nozīmi. Zinātnieki izpētīja vairāk kā 5 miljonus grāmatu. Šīs grāmatas bija no pēdējiem pieciem gadsimtiem. Kopā tika analizēti 5 miljardi vārdu. Vārdu biežums parādīja, kā cilvēki dzīvojuši tad un kā - tagad. Idejas un tendences atspoguļojas valodā. Piemēram, vārds, vīrieši , ir pazaudējis kādu daļu nozīmes. Mūsdienās to izmanto retāk nekā agrāk. Savukārt, vārds, sievietes , ir ievērojami palielinājis savu nozīmi. Skatoties uz vārdiem, var noteikt arī to, ko mums patīk ēst. Vārds saldējums piecdesimtajos bija ļoti nozīmīgs. Pēc tam, pica un pasta kļuva populāri. Pēdējos gados dominē vārds, suši . Labas ziņas visiem valodu cienītājiem… Mūsu valodai katru gadu pieaug vārdu daudzums!