Sarunvārdnīca

lv Noliegums 2   »   sl Negacija 2

65 [sešdesmit pieci]

Noliegums 2

Noliegums 2

65 [petinšestdeset]

Negacija 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Vai gredzens ir dārgs? A-- -e -a-prs--- --a-? A__ j_ t_ p_____ d____ A-i j- t- p-s-a- d-a-? ---------------------- Ali je ta prstan drag? 0
Nē, tas maksā tikai simts eiro. N----tan- ---s---e--o-. N__ s____ l_ s__ e_____ N-, s-a-e l- s-o e-r-v- ----------------------- Ne, stane le sto evrov. 0
Bet man ir tikai piecdesmit. Am--- --z j-----am -----pe-d-s--. A____ j__ j__ i___ s___ p________ A-p-k j-z j-h i-a- s-m- p-t-e-e-. --------------------------------- Ampak jaz jih imam samo petdeset. 0
Vai tu jau esi gatava? S---- ---ov(-) ---ipra--j-n(-))? S_ ž_ g_______ (________________ S- ž- g-t-v-a- (-r-p-a-l-e-(-)-? -------------------------------- Si že gotov(a) (pripravljen(a))? 0
Nē, vēl nē. N-, ---š-. N__ n_ š__ N-, n- š-. ---------- Ne, ne še. 0
Bet es tūlīt būšu gatava. Ampa--bom---koj--o--v-a-. A____ b__ t____ g________ A-p-k b-m t-k-j g-t-v-a-. ------------------------- Ampak bom takoj gotov(a). 0
Vai tu vēl vēlies zupu? B--rad(a- -e-ve- ----? B_ r_____ š_ v__ j____ B- r-d-a- š- v-č j-h-? ---------------------- Bi rad(a) še več juhe? 0
Nē, vairāk negribu. N----o--- -e-ve-. N__ n____ j_ v___ N-, n-č-m j- v-č- ----------------- Ne, nočem je več. 0
Bet vēl saldējumu. Am-a- -- ------sla--l--. A____ b_ š_ e_ s________ A-p-k b- š- e- s-a-o-e-. ------------------------ Ampak bi še en sladoled. 0
Vai tu jau sen te dzīvo? Že---l-o-s--nu--- --k-j? Ž_ d____ s_______ t_____ Ž- d-l-o s-a-u-e- t-k-j- ------------------------ Že dolgo stanuješ tukaj? 0
Nē, tikai mēnesi. N-,-šele--n-mes--. N__ š___ e_ m_____ N-, š-l- e- m-s-c- ------------------ Ne, šele en mesec. 0
Bet es pazīstu jau daudzus cilvēkus. V--da- --zn-m-ž--vel--o l--d-. V_____ p_____ ž_ v_____ l_____ V-n-a- p-z-a- ž- v-l-k- l-u-i- ------------------------------ Vendar poznam že veliko ljudi. 0
Vai tu rīt brauc mājās? A---se-j---i pe---š-do--v? A__ s_ j____ p_____ d_____ A-i s- j-t-i p-l-e- d-m-v- -------------------------- Ali se jutri pelješ domov? 0
Nē, tikai nedēļas nogalē. N-,---l------- t---a. N__ š___ k____ t_____ N-, š-l- k-n-c t-d-a- --------------------- Ne, šele konec tedna. 0
Bet es atgriezīšos jau svētdien. Ve-dar ---dem-že v-n-del-- -az--. V_____ p_____ ž_ v n______ n_____ V-n-a- p-i-e- ž- v n-d-l-o n-z-j- --------------------------------- Vendar pridem že v nedeljo nazaj. 0
Vai tava meita ir jau pieaugusi? J- tvoj- hč--ž--odr----? J_ t____ h__ ž_ o_______ J- t-o-a h-i ž- o-r-s-a- ------------------------ Je tvoja hči že odrasla? 0
Nē, viņai ir tikai sešpadsmit. N-, --a--ele----emnaj-t--e-. N__ i__ š___ s_________ l___ N-, i-a š-l- s-d-m-a-s- l-t- ---------------------------- Ne, ima šele sedemnajst let. 0
Bet viņai ir jau draugs. V--dar že--m- --nt-. V_____ ž_ i__ f_____ V-n-a- ž- i-a f-n-a- -------------------- Vendar že ima fanta. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + slovēņu (1-100) MP3 slovēņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Ko vārdi mums stāsta

Pasaulē ir vairāki miljoni grāmatu. Nav zināms, cik daudz grāmatu ir urastītas līdz mūsdienām. Daudz zināšanu ir uzkrātas šajās grāmatās. Ja viens spētu izlasīt tās visas, viņš daudz zinātu par dzīvi. Jo grāmatas pastāsta par tom, ka mainās mūsu pasaule. Katrā laikmētā ir savas grāmatas. Tās lasot, var uzzināt, ir bijis svarīgs cilvēkiem Diemžēl, neviens nevar izlasīt visas grāmatas. Bet modernās tehnoloģijas spēj palīdzēt analizēt grāmatas. Grāmatas iespējams saglabāt kā datus, izmantojot digitalizāciju. Pēc tam saturs var tikt analizēts. Šādā veidā valodnieki redz, ka mūsu valoda ir mainījusies. Vārdu biežuma skaitīšana ir pat vēl interesantāka. Tādā veidā,iespējams identificēt noteiktu lietu nozīmi. Zinātnieki izpētīja vairāk kā 5 miljonus grāmatu. Šīs grāmatas bija no pēdējiem pieciem gadsimtiem. Kopā tika analizēti 5 miljardi vārdu. Vārdu biežums parādīja, kā cilvēki dzīvojuši tad un kā - tagad. Idejas un tendences atspoguļojas valodā. Piemēram, vārds, vīrieši , ir pazaudējis kādu daļu nozīmes. Mūsdienās to izmanto retāk nekā agrāk. Savukārt, vārds, sievietes , ir ievērojami palielinājis savu nozīmi. Skatoties uz vārdiem, var noteikt arī to, ko mums patīk ēst. Vārds saldējums piecdesimtajos bija ļoti nozīmīgs. Pēc tam, pica un pasta kļuva populāri. Pēdējos gados dominē vārds, suši . Labas ziņas visiem valodu cienītājiem… Mūsu valodai katru gadu pieaug vārdu daudzums!