Sarunvārdnīca

lv Noliegums 2   »   sq Mohore 2

65 [sešdesmit pieci]

Noliegums 2

Noliegums 2

65 [gjashtёdhjetёepesё]

Mohore 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu albāņu Spēlēt Vairāk
Vai gredzens ir dārgs? A -s--ё e-sh-renjt---naz-? A ё____ e s________ u_____ A ё-h-ё e s-t-e-j-ё u-a-a- -------------------------- A ёshtё e shtrenjtё unaza? 0
Nē, tas maksā tikai simts eiro. Jo--kus-ton --t-- n--qind-e---. J__ k______ v____ n______ e____ J-, k-s-t-n v-t-m n-ё-i-d e-r-. ------------------------------- Jo, kushton vetёm njёqind euro. 0
Bet man ir tikai piecdesmit. Po- ------- -e------s---j---. P__ u__ k__ v____ p__________ P-r u-ё k-m v-t-m p-s-d-j-t-. ----------------------------- Por unё kam vetёm pesёdhjetё. 0
Vai tu jau esi gatava? A-j- gat-? A j_ g____ A j- g-t-? ---------- A je gati? 0
Nē, vēl nē. Jo-----ma--o. J__ a____ j__ J-, a-o-a j-. ------------- Jo, akoma jo. 0
Bet es tūlīt būšu gatava. Por-do t--je- g-t----n- --pejt. P__ d_ t_ j__ g___ t___ s______ P-r d- t- j-m g-t- t-n- s-p-j-. ------------------------------- Por do tё jem gati tani shpejt. 0
Vai tu vēl vēlies zupu? A d------ёri s-p-? A d_ p______ s____ A d- p-r-ё-i s-p-? ------------------ A do pёrsёri supё? 0
Nē, vairāk negribu. Jo- nu--du- --. J__ n__ d__ m__ J-, n-k d-a m-. --------------- Jo, nuk dua mё. 0
Bet vēl saldējumu. P-- ----a--l-ore. P__ n__ a________ P-r n-ё a-u-l-r-. ----------------- Por njё akullore. 0
Vai tu jau sen te dzīvo? A-k--- ----ё--- -a-oni --tu? A k___ s____ q_ b_____ k____ A k-n- s-u-ё q- b-n-n- k-t-? ---------------------------- A keni shumё qё banoni kёtu? 0
Nē, tikai mēnesi. J-- ----m--jё-m---. J__ v____ n__ m____ J-, v-t-m n-ё m-a-. ------------------- Jo, vetёm njё muaj. 0
Bet es pazīstu jau daudzus cilvēkus. Po---jo------- nje-ё- t-sh--. P__ n___ s____ n_____ t______ P-r n-o- s-u-ё n-e-ё- t-s-m-. ----------------------------- Por njoh shumё njerёz tashmё. 0
Vai tu rīt brauc mājās? A d---ё-nis-sh-p-r n---h-ёpi-n-sёr? A d_ t_ n_____ p__ n_ s_____ n_____ A d- t- n-s-s- p-r n- s-t-p- n-s-r- ----------------------------------- A do tё nisesh pёr nё shtёpi nesёr? 0
Nē, tikai nedēļas nogalē. Jo---ё --n----ё. J__ n_ f________ J-, n- f-n-j-v-. ---------------- Jo, nё fundjavё. 0
Bet es atgriezīšos jau svētdien. P-r d--t- -the----t- --el--. P__ d_ t_ k______ t_ d______ P-r d- t- k-h-h-m t- d-e-ё-. ---------------------------- Por do tё kthehem tё dielёn. 0
Vai tava meita ir jau pieaugusi? A-tё--sh-ё-r-i-u- vajza? A t_ ё____ r_____ v_____ A t- ё-h-ё r-i-u- v-j-a- ------------------------ A tё ёshtё rritur vajza? 0
Nē, viņai ir tikai sešpadsmit. Jo, --ht- -e-ё- sht--ёmb---je----je-. J__ ё____ v____ s______________ v____ J-, ё-h-ё v-t-m s-t-t-m-ё-h-e-ё v-e-. ------------------------------------- Jo, ёshtё vetёm shtatёmbёdhjetё vjeç. 0
Bet viņai ir jau draugs. Po- k- ta-h-ё-nj---h-k. P__ k_ t_____ n__ s____ P-r k- t-s-m- n-ё s-o-. ----------------------- Por ka tashmё njё shok. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + albāņu (1-100) MP3 albāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Ko vārdi mums stāsta

Pasaulē ir vairāki miljoni grāmatu. Nav zināms, cik daudz grāmatu ir urastītas līdz mūsdienām. Daudz zināšanu ir uzkrātas šajās grāmatās. Ja viens spētu izlasīt tās visas, viņš daudz zinātu par dzīvi. Jo grāmatas pastāsta par tom, ka mainās mūsu pasaule. Katrā laikmētā ir savas grāmatas. Tās lasot, var uzzināt, ir bijis svarīgs cilvēkiem Diemžēl, neviens nevar izlasīt visas grāmatas. Bet modernās tehnoloģijas spēj palīdzēt analizēt grāmatas. Grāmatas iespējams saglabāt kā datus, izmantojot digitalizāciju. Pēc tam saturs var tikt analizēts. Šādā veidā valodnieki redz, ka mūsu valoda ir mainījusies. Vārdu biežuma skaitīšana ir pat vēl interesantāka. Tādā veidā,iespējams identificēt noteiktu lietu nozīmi. Zinātnieki izpētīja vairāk kā 5 miljonus grāmatu. Šīs grāmatas bija no pēdējiem pieciem gadsimtiem. Kopā tika analizēti 5 miljardi vārdu. Vārdu biežums parādīja, kā cilvēki dzīvojuši tad un kā - tagad. Idejas un tendences atspoguļojas valodā. Piemēram, vārds, vīrieši , ir pazaudējis kādu daļu nozīmes. Mūsdienās to izmanto retāk nekā agrāk. Savukārt, vārds, sievietes , ir ievērojami palielinājis savu nozīmi. Skatoties uz vārdiem, var noteikt arī to, ko mums patīk ēst. Vārds saldējums piecdesimtajos bija ļoti nozīmīgs. Pēc tam, pica un pasta kļuva populāri. Pēdējos gados dominē vārds, suši . Labas ziņas visiem valodu cienītājiem… Mūsu valodai katru gadu pieaug vārdu daudzums!