Sarunvārdnīca

lv Noliegums 2   »   sv Negation 2

65 [sešdesmit pieci]

Noliegums 2

Noliegums 2

65 [sextiofem]

Negation 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu zviedru Spēlēt Vairāk
Vai gredzens ir dārgs? Ä- -ing-n -y-? Ä_ r_____ d___ Ä- r-n-e- d-r- -------------- Är ringen dyr? 0
Nē, tas maksā tikai simts eiro. Nej- den----t---b-ra hund-a e-r-. N___ d__ k_____ b___ h_____ e____ N-j- d-n k-s-a- b-r- h-n-r- e-r-. --------------------------------- Nej, den kostar bara hundra euro. 0
Bet man ir tikai piecdesmit. M-n j-g-ha----r--fem-io. M__ j__ h__ b___ f______ M-n j-g h-r b-r- f-m-i-. ------------------------ Men jag har bara femtio. 0
Vai tu jau esi gatava? Är----reda- f---ig? Ä_ d_ r____ f______ Ä- d- r-d-n f-r-i-? ------------------- Är du redan färdig? 0
Nē, vēl nē. Nej---nte ä-nu. N___ i___ ä____ N-j- i-t- ä-n-. --------------- Nej, inte ännu. 0
Bet es tūlīt būšu gatava. Men-s-art är j---fär--g. M__ s____ ä_ j__ f______ M-n s-a-t ä- j-g f-r-i-. ------------------------ Men snart är jag färdig. 0
Vai tu vēl vēlies zupu? Vil- -u -a m-r s-p-a? V___ d_ h_ m__ s_____ V-l- d- h- m-r s-p-a- --------------------- Vill du ha mer soppa? 0
Nē, vairāk negribu. N-j, -a- -il--int- h- me-. N___ j__ v___ i___ h_ m___ N-j- j-g v-l- i-t- h- m-r- -------------------------- Nej, jag vill inte ha mer. 0
Bet vēl saldējumu. M---e- --ass-t---. M__ e_ g____ t____ M-n e- g-a-s t-l-. ------------------ Men en glass till. 0
Vai tu jau sen te dzīvo? Ha- d--bo-t -ä--l----? H__ d_ b___ h__ l_____ H-r d- b-t- h-r l-n-e- ---------------------- Har du bott här länge? 0
Nē, tikai mēnesi. Nej- -----en -----. N___ b___ e_ m_____ N-j- b-r- e- m-n-d- ------------------- Nej, bara en månad. 0
Bet es pazīstu jau daudzus cilvēkus. M-n ja- känner--ed-n-myc-et--ol-. M__ j__ k_____ r____ m_____ f____ M-n j-g k-n-e- r-d-n m-c-e- f-l-. --------------------------------- Men jag känner redan mycket folk. 0
Vai tu rīt brauc mājās? Å--r d- h-- -----on? Å___ d_ h__ i_______ Å-e- d- h-m i-o-g-n- -------------------- Åker du hem imorgon? 0
Nē, tikai nedēļas nogalē. N--,-f-r-- m-- -e-ko-lutet. N___ f____ m__ v___________ N-j- f-r-t m-t v-c-o-l-t-t- --------------------------- Nej, först mot veckoslutet. 0
Bet es atgriezīšos jau svētdien. Men ----ko---r -i-lbak- --da- -å-sö-d--. M__ j__ k_____ t_______ r____ p_ s______ M-n j-g k-m-e- t-l-b-k- r-d-n p- s-n-a-. ---------------------------------------- Men jag kommer tillbaka redan på söndag. 0
Vai tava meita ir jau pieaugusi? Är-di---o-te- -eda- v--en? Ä_ d__ d_____ r____ v_____ Ä- d-n d-t-e- r-d-n v-x-n- -------------------------- Är din dotter redan vuxen? 0
Nē, viņai ir tikai sešpadsmit. Ne-,---- -- -ar- s--t-o---r. N___ h__ ä_ b___ s______ å__ N-j- h-n ä- b-r- s-u-t-n å-. ---------------------------- Nej, hon är bara sjutton år. 0
Bet viņai ir jau draugs. M-- -on har -e-----------vän. M__ h__ h__ r____ e_ p_______ M-n h-n h-r r-d-n e- p-j-v-n- ----------------------------- Men hon har redan en pojkvän. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + zviedru (1-100) MP3 zviedru (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Ko vārdi mums stāsta

Pasaulē ir vairāki miljoni grāmatu. Nav zināms, cik daudz grāmatu ir urastītas līdz mūsdienām. Daudz zināšanu ir uzkrātas šajās grāmatās. Ja viens spētu izlasīt tās visas, viņš daudz zinātu par dzīvi. Jo grāmatas pastāsta par tom, ka mainās mūsu pasaule. Katrā laikmētā ir savas grāmatas. Tās lasot, var uzzināt, ir bijis svarīgs cilvēkiem Diemžēl, neviens nevar izlasīt visas grāmatas. Bet modernās tehnoloģijas spēj palīdzēt analizēt grāmatas. Grāmatas iespējams saglabāt kā datus, izmantojot digitalizāciju. Pēc tam saturs var tikt analizēts. Šādā veidā valodnieki redz, ka mūsu valoda ir mainījusies. Vārdu biežuma skaitīšana ir pat vēl interesantāka. Tādā veidā,iespējams identificēt noteiktu lietu nozīmi. Zinātnieki izpētīja vairāk kā 5 miljonus grāmatu. Šīs grāmatas bija no pēdējiem pieciem gadsimtiem. Kopā tika analizēti 5 miljardi vārdu. Vārdu biežums parādīja, kā cilvēki dzīvojuši tad un kā - tagad. Idejas un tendences atspoguļojas valodā. Piemēram, vārds, vīrieši , ir pazaudējis kādu daļu nozīmes. Mūsdienās to izmanto retāk nekā agrāk. Savukārt, vārds, sievietes , ir ievērojami palielinājis savu nozīmi. Skatoties uz vārdiem, var noteikt arī to, ko mums patīk ēst. Vārds saldējums piecdesimtajos bija ļoti nozīmīgs. Pēc tam, pica un pasta kļuva populāri. Pēdējos gados dominē vārds, suši . Labas ziņas visiem valodu cienītājiem… Mūsu valodai katru gadu pieaug vārdu daudzums!