Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   ha son wani abu

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [sabain]

son wani abu

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu hausu Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? Kuna s- -u sh----b-? K___ s_ k_ s__ t____ K-n- s- k- s-a t-b-? -------------------- Kuna so ku sha taba? 0
Vai Jūs vēlaties dejot? k--a so ka-y- -awa? k___ s_ k_ y_ r____ k-n- s- k- y- r-w-? ------------------- kana so ka yi rawa? 0
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? Ko-mu -an tak----dan? K_ m_ d__ t___ k_____ K- m- d-n t-k- k-d-n- --------------------- Ko mu dan taka kadan? 0
Es vēlos smēķēt. In- s--in sha t--a I__ s_ i_ s__ t___ I-a s- i- s-a t-b- ------------------ Ina so in sha taba 0
Vai tu vēlies cigareti? k--a so- tab-? k___ s__ t____ k-n- s-n t-b-? -------------- kana son taba? 0
Viņš vēlas piesmēķēt. Y--- son w-t-. Y___ s__ w____ Y-n- s-n w-t-. -------------- Yana son wuta. 0
Es vēlos kaut ko iedzert. I-a -o-in---a I__ s_ i_ s__ I-a s- i- s-a ------------- Ina so in sha 0
Es vēlos kaut ko ēst. I-- -o--n-ci w--i----. I__ s_ i_ c_ w___ a___ I-a s- i- c- w-n- a-u- ---------------------- Ina so in ci wani abu. 0
Es vēlos nedaudz atpūsties. Ina s- -n h--a. I__ s_ i_ h____ I-a s- i- h-t-. --------------- Ina so in huta. 0
Es vēlos Jums ko pajautāt. I-a-so-i--tam--ye ku w--- ---. I__ s_ i_ t______ k_ w___ a___ I-a s- i- t-m-a-e k- w-n- a-u- ------------------------------ Ina so in tambaye ku wani abu. 0
Es vēlos Jums ko lūgt. In---o -n t-mba-- ku-wa-i ---. I__ s_ i_ t______ k_ w___ a___ I-a s- i- t-m-a-e k- w-n- a-u- ------------------------------ Ina so in tambaye ku wani abu. 0
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. I-a -o -- gayy-c---- zuw-----i-abu. I__ s_ i_ g______ k_ z___ w___ a___ I-a s- i- g-y-a-e k- z-w- w-n- a-u- ----------------------------------- Ina so in gayyace ku zuwa wani abu. 0
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? me --ke--- don --lah m_ k___ s_ d__ A____ m- k-k- s- d-n A-l-h -------------------- me kuke so don Allah 0
Vai Jūs vēlaties kafiju? K-n- ----- -h- -of-? K___ s_ k_ s__ k____ K-n- s- k- s-a k-f-? -------------------- Kuna so ku sha kofi? 0
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? Ko ka -w-mm--e--a sha-k-f-? K_ k_ g_______ k_ s__ k____ K- k- g-a-m-c- k- s-a k-f-? --------------------------- Ko ka gwammace ka sha kofi? 0
Mēs vēlamies braukt mājās. M-na s--mu-k-m--gi-a. M___ s_ m_ k___ g____ M-n- s- m- k-m- g-d-. --------------------- Muna so mu koma gida. 0
Vai Jūs vēlaties taksometru? k--a--o- -a-i k___ s__ t___ k-n- s-n t-s- ------------- kuna son tasi 0
Viņi vēlas piezvanīt. K-n- s----in-k-r-. K___ s__ y__ k____ K-n- s-n y-n k-r-. ------------------ Kuna son yin kira. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 hausu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.