Šodien pasaulē ir vairāk kā 6000 valodu.
Tādēl nepieciešami tulki un tulkotāji.
Ļoti sen atpakaļ visi vēl runāja vienā valodā.
Tas mainījā, kad cilvēki sāka migrēt.
Viņi pameta savu dzimteni, Āfriku, un ceļoja apkārt pasaulei.
Šī attālināšanāsradīja arī valodniecisku atdalīšanos.
Jo katra cilvēku grupa attīstīja savu sazināšanās veidu.
Daudzas un dažādas valodas attīstījās no vienas protovalodas.
Bet cilvēks nepalika pārāk ilgi vienā vietā.
Tad valodas kļuva aizvien atšķirīgākas viena no otras.
Pēc tam vairs kopējās saknes nav atpazīstamas.
Turklāt, cilvēki nav dzīvojuši nošķirtībā tūkstošiem gadu.
Vienmēr pastāvējusi saziņa starp citiem cilvēkiem.
Tas izmainīja valodu.
Tie aizņēmās elemtus no svešām valodām vai tās saplūda.
Tādēļ valodu attīstība nekad nav beigusies.
Līdz ar to, pārceļošana un kontaktēšanās ar citiem cilvēkiem izskaidro lielo valodu skaitu.
Cits jautājums ir, kādēļ valodas ir tik atšķirīgas.
Katra evolūcija seko noteiktiem noteikumiem.
Tātad, jābūt kādam iemeslam, kādēļ valodas ir tādas, ka tās ir.
Šāda iemelsa dēļ zinātnieki ir bijusi tik ienteresēti valodās.
Viņi gribētu zināt kādēļ valodas attīstas atšķirīgi.
Lai to noskaidrotu, jāizseko valodas vēsturei.
Tad var identificēt, kas un kad tās maina.
Vēl nav zināms, kas ietekmē valodu attīstību.
Izrādas, ka kulturālie priekšnoteikumi ir svarīgāki kā bioloģiskie.
Tas nozīmē, ka dažādu cilvēku vēsture veido to valodu.
Acīmredzot, valodas mums pastāsta vairāk nekā mēs zinām…