Мо-е- -и--е----а--ъ----ш с-- ---ам- --ч-ж-ина?
М____ л_ в___ д_ п______ с__ / с___ в ч_______
М-ж-ш л- в-ч- д- п-т-в-ш с-м / с-м- в ч-ж-и-а-
----------------------------------------------
Можеш ли вече да пътуваш сам / сама в чужбина? 0 M---esh l- v--------pytuv----sa------m--- chu-hbi--?M______ l_ v____ d_ p_______ s__ / s___ v c_________M-z-e-h l- v-c-e d- p-t-v-s- s-m / s-m- v c-u-h-i-a-----------------------------------------------------Mozhesh li veche da pytuvash sam / sama v chuzhbina?
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Vai tu jau drīksti viens pats braukt uz ārzemēm?
Можеш ли вече да пътуваш сам / сама в чужбина?
Mozhesh li veche da pytuvash sam / sama v chuzhbina?
Мож--ли д- -е ---ща - кре-и--а -а-т-?
М___ л_ д_ с_ п____ с к_______ к_____
М-ж- л- д- с- п-а-а с к-е-и-н- к-р-а-
-------------------------------------
Може ли да се плаща с кредитна карта? 0 Mozh--li----se-----h-h- s kr-dit-- k-r-a?M____ l_ d_ s_ p_______ s k_______ k_____M-z-e l- d- s- p-a-h-h- s k-e-i-n- k-r-a------------------------------------------Mozhe li da se plashcha s kreditna karta?
Мо-- ----- с--пл----с --к?
М___ л_ д_ с_ п____ с ч___
М-ж- л- д- с- п-а-а с ч-к-
--------------------------
Може ли да се плаща с чек? 0 M--h--li-d- -e-pl-shc-- s-c--k?M____ l_ d_ s_ p_______ s c____M-z-e l- d- s- p-a-h-h- s c-e-?-------------------------------Mozhe li da se plashcha s chek?
М-же--- да-се--ла---сам- в --ой?
М___ л_ д_ с_ п____ с___ в б____
М-ж- л- д- с- п-а-а с-м- в б-о-?
--------------------------------
Може ли да се плаща само в брой? 0 Mo--- li da se p-as-c-a s-mo------y?M____ l_ d_ s_ p_______ s___ v b____M-z-e l- d- s- p-a-h-h- s-m- v b-o-?------------------------------------Mozhe li da se plashcha samo v broy?
Той н- мож--да-с-- в -арк-.
Т__ н_ м___ д_ с__ в п_____
Т-й н- м-ж- д- с-и в п-р-а-
---------------------------
Той не може да спи в парка. 0 T-- ne mo--e------i-----r--.T__ n_ m____ d_ s__ v p_____T-y n- m-z-e d- s-i v p-r-a-----------------------------Toy ne mozhe da spi v parka.
Той-не м-ж- ---с-и-----ла-а.
Т__ н_ м___ д_ с__ в к______
Т-й н- м-ж- д- с-и в к-л-т-.
----------------------------
Той не може да спи в колата. 0 T-y-n- moz-- -a-spi-- ko-ata.T__ n_ m____ d_ s__ v k______T-y n- m-z-e d- s-i v k-l-t-.-----------------------------Toy ne mozhe da spi v kolata.
Т-й-н- --же-д--с-- на -ар-та.
Т__ н_ м___ д_ с__ н_ г______
Т-й н- м-ж- д- с-и н- г-р-т-.
-----------------------------
Той не може да спи на гарата. 0 To- n- -oz-- da s-i-na---r-ta.T__ n_ m____ d_ s__ n_ g______T-y n- m-z-e d- s-i n- g-r-t-.------------------------------Toy ne mozhe da spi na garata.
Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu.
Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu.
Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem.
Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku.
Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti.
Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli.
Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem.
Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga.
Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas.
Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu.
Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums.
Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs.
Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt.
Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā.
Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’.
Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts.
Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo.
Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas.
Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām.
Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas.
Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem.
Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies.
Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk.
Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji.
Jo katram no mums ir zināmas intereses.
Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām.
Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām.
Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.