թո--լ--րե-, կար----է
թ__________ կ_____ է
թ-ւ-լ-տ-ե-, կ-ր-լ- է
--------------------
թույլատրել, կարելի է 0 t---la-re-,--a--l--et__________ k_____ et-u-l-t-e-, k-r-l- e--------------------t’uylatrel, kareli e
Կար-լ-՞-է ա-ստ------լ:
Կ______ է ա_____ ծ____
Կ-ր-լ-՞ է ա-ս-ե- ծ-ե-:
----------------------
Կարելի՞ է այստեղ ծխել: 0 Kar---՞ e-ays-egh ts-h-lK______ e a______ t_____K-r-l-՞ e a-s-e-h t-k-e-------------------------Kareli՞ e aystegh tskhel
Կարե-ի- է -ա--------ա---վ վճ--ել:
Կ______ է վ_______ ք_____ վ______
Կ-ր-լ-՞ է վ-ր-ա-ի- ք-ր-ո- վ-ա-ե-:
---------------------------------
Կարելի՞ է վարկային քարտով վճարել: 0 Ka-el---- var-ayin-k’--tov---ha-elK______ e v_______ k______ v______K-r-l-՞ e v-r-a-i- k-a-t-v v-h-r-l----------------------------------Kareli՞ e varkayin k’artov vcharel
Կա----՞ - --կե--- վճ----:
Կ______ է չ______ վ______
Կ-ր-լ-՞ է չ-կ-ր-վ վ-ա-ե-:
-------------------------
Կարելի՞ է չեկերով վճարել: 0 Kareli՞-e -h----e-o- --ha--lK______ e c_________ v______K-r-l-՞ e c-’-e-e-o- v-h-r-l----------------------------Kareli՞ e ch’yekerov vcharel
Կա-ել-՞-- միա----անխիկ-վ---ել:
Կ______ է մ____ կ_____ վ______
Կ-ր-լ-՞ է մ-ա-ն կ-ն-ի- վ-ա-ե-:
------------------------------
Կարելի՞ է միայն կանխիկ վճարել: 0 K-rel-՞ --mi--- k-n-----v--arelK______ e m____ k______ v______K-r-l-՞ e m-a-n k-n-h-k v-h-r-l-------------------------------Kareli՞ e miayn kankhik vcharel
Կա-ելի՞-- -ա--ա--րել:
Կ______ է զ__________
Կ-ր-լ-՞ է զ-ն-ա-ա-ե-:
---------------------
Կարելի՞ է զանգահարել: 0 Ka--l-- - --n------lK______ e z_________K-r-l-՞ e z-n-a-a-e---------------------Kareli՞ e zangaharel
Կ--ե-ի՞-- ինչ--ր-բ----արց-ել:
Կ______ է ի__ ո_ բ__ հ_______
Կ-ր-լ-՞ է ի-չ ո- բ-ն հ-ր-ն-լ-
-----------------------------
Կարելի՞ է ինչ որ բան հարցնել: 0 K-re--- - -nch- vo----n h-rts’--lK______ e i____ v__ b__ h________K-r-l-՞ e i-c-’ v-r b-n h-r-s-n-l---------------------------------Kareli՞ e inch’ vor ban harts’nel
Կար-լի- - ին- ----ան--ս--:
Կ______ է ի__ ո_ բ__ ա____
Կ-ր-լ-՞ է ի-չ ո- բ-ն ա-ե-:
--------------------------
Կարելի՞ է ինչ որ բան ասել: 0 Ka-eli՞----nch- --- b-n--selK______ e i____ v__ b__ a___K-r-l-՞ e i-c-’ v-r b-n a-e-----------------------------Kareli՞ e inch’ vor ban asel
Կ-ր-լի- է--ստ--:
Կ______ է ն_____
Կ-ր-լ-՞ է ն-տ-լ-
----------------
Կարելի՞ է նստել: 0 K-rel-----n--elK______ e n____K-r-l-՞ e n-t-l---------------Kareli՞ e nstel
Կարե-ի- է-մ-ն---ն --ա-ա-ք:
Կ______ է մ______ ս_______
Կ-ր-լ-՞ է մ-ն-ո-ն ս-ա-ա-ք-
--------------------------
Կարելի՞ է մենյուն ստանանք: 0 Ka-el-՞ e ----un sta-an-’K______ e m_____ s_______K-r-l-՞ e m-n-u- s-a-a-k--------------------------Kareli՞ e menyun stanank’
Կա--լ-՞----ռա--ին---ա--նք:
Կ______ է ա______ վ_______
Կ-ր-լ-՞ է ա-ա-ձ-ն վ-ա-ե-ք-
--------------------------
Կարելի՞ է առանձին վճարենք: 0 Karel-՞----rra-dz-- -c--ren-’K______ e a________ v________K-r-l-՞ e a-r-n-z-n v-h-r-n-’-----------------------------Kareli՞ e arrandzin vcharenk’
Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu.
Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu.
Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem.
Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku.
Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti.
Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli.
Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem.
Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga.
Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas.
Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu.
Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums.
Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs.
Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt.
Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā.
Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’.
Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts.
Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo.
Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas.
Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām.
Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas.
Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem.
Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies.
Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk.
Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji.
Jo katram no mums ir zināmas intereses.
Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām.
Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām.
Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.