Sarunvārdnīca

lv kaut ko drīkstēt   »   nn to be allowed to

73 [septiņdesmit trīs]

kaut ko drīkstēt

kaut ko drīkstēt

73 [syttitre]

to be allowed to

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
Vai tu jau drīksti braukt ar mašīnu? H-r d- lo---il - --y-- --l-enno? Har du lov til å køyre bil enno? H-r d- l-v t-l å k-y-e b-l e-n-? -------------------------------- Har du lov til å køyre bil enno? 0
Vai tu jau drīksti lietot alkoholu? Ha- -u --- til å d---k- ---oh---e--o? Har du lov til å drikke alkohol enno? H-r d- l-v t-l å d-i-k- a-k-h-l e-n-? ------------------------------------- Har du lov til å drikke alkohol enno? 0
Vai tu jau drīksti viens pats braukt uz ārzemēm? H-r--- -o---i- - --is- -l-i----i---t----e-? Har du lov til å reise åleine til utlandet? H-r d- l-v t-l å r-i-e å-e-n- t-l u-l-n-e-? ------------------------------------------- Har du lov til å reise åleine til utlandet? 0
drīkstēt få --- -il få lov til f- l-v t-l ---------- få lov til 0
Vai mēs šeit drīkstam smēķēt? K-n ---r---j-----? Kan vi røykje her? K-n v- r-y-j- h-r- ------------------ Kan vi røykje her? 0
Vai šeit drīkst smēķēt? Er---- l-v-å r--k-e h--? Er det lov å røykje her? E- d-t l-v å r-y-j- h-r- ------------------------ Er det lov å røykje her? 0
Vai drīkst maksāt ar kredītkarti? K---e--b----- -e----edit-kort? Kan eg betale med kredittkort? K-n e- b-t-l- m-d k-e-i-t-o-t- ------------------------------ Kan eg betale med kredittkort? 0
Vai drīkst maksāt ar čeku? K-n -g b-tal- -e---jekk? Kan eg betale med sjekk? K-n e- b-t-l- m-d s-e-k- ------------------------ Kan eg betale med sjekk? 0
Vai drīkst maksāt tikai skaidrā naudā? Ka--eg b-r-- be-a-- k-n--nt? Kan eg berre betale kontant? K-n e- b-r-e b-t-l- k-n-a-t- ---------------------------- Kan eg berre betale kontant? 0
Vai es drīkstu piezvanīt? Ka- -- -- -ingj- til nokon? Kan eg få ringje til nokon? K-n e- f- r-n-j- t-l n-k-n- --------------------------- Kan eg få ringje til nokon? 0
Vai es drīkstu ko jautāt? K---e-----s--r-e -m-n---? Kan eg få spørje om noko? K-n e- f- s-ø-j- o- n-k-? ------------------------- Kan eg få spørje om noko? 0
Vai es drīkstu ko teikt? Ka- eg-få s--e -ok-? Kan eg få seie noko? K-n e- f- s-i- n-k-? -------------------- Kan eg få seie noko? 0
Viņš nedrīkst gulēt parkā. Ha---------j- -o--t---å-so-e i-p-r-en. Han har ikkje lov til å sove i parken. H-n h-r i-k-e l-v t-l å s-v- i p-r-e-. -------------------------------------- Han har ikkje lov til å sove i parken. 0
Viņš nedrīkst gulēt mašīnā. Ha- -a- -kkj- l-- t---å s-v--- b--en. Han har ikkje lov til å sove i bilen. H-n h-r i-k-e l-v t-l å s-v- i b-l-n- ------------------------------------- Han har ikkje lov til å sove i bilen. 0
Viņš nedrīkst gulēt stacijā. Ha---a---------o--ti--å sove-p- -o-sta--o-e-. Han har ikkje lov til å sove på togstasjonen. H-n h-r i-k-e l-v t-l å s-v- p- t-g-t-s-o-e-. --------------------------------------------- Han har ikkje lov til å sove på togstasjonen. 0
Vai mēs drīkstam apsēsties? K-- v--setj--o--? Kan vi setje oss? K-n v- s-t-e o-s- ----------------- Kan vi setje oss? 0
Vai mēs drīkstam dabūt ēdienkarti? K-- vi-f----n--n? Kan vi få menyen? K-n v- f- m-n-e-? ----------------- Kan vi få menyen? 0
Vai mēs drīkstam samaksāt atsevišķi? K-- v---et-le k-a- f-r---s? Kan vi betale kvar for oss? K-n v- b-t-l- k-a- f-r o-s- --------------------------- Kan vi betale kvar for oss? 0

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.