Sarunvārdnīca

lv kaut ko drīkstēt   »   uz biror narsa qilishga ruxsat berilgan

73 [septiņdesmit trīs]

kaut ko drīkstēt

kaut ko drīkstēt

73 [etmish uch]

biror narsa qilishga ruxsat berilgan

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu uzbeku Spēlēt Vairāk
Vai tu jau drīksti braukt ar mašīnu? S-zg- a-l--ac----h---ashg--r-x-a- -er-lgan--? S____ a_________ h________ r_____ b__________ S-z-a a-l-q-c-o- h-y-a-h-a r-x-a- b-r-l-a-m-? --------------------------------------------- Sizga allaqachon haydashga ruxsat berilganmi? 0
Vai tu jau drīksti lietot alkoholu? Hali-spirt-i-i-h-m-i-l----ch--h-a ---s----er-----mi? H___ s______ i__________ i_______ r_____ b__________ H-l- s-i-t-i i-h-m-i-l-r i-h-s-g- r-x-a- b-r-l-a-m-? ---------------------------------------------------- Hali spirtli ichimliklar ichishga ruxsat berilganmi? 0
Vai tu jau drīksti viens pats braukt uz ārzemēm? Chet -lga-yo-gi- b----ol--i-mi? C___ e___ y_____ b___ o________ C-e- e-g- y-l-i- b-r- o-a-i-m-? ------------------------------- Chet elga yolgiz bora olasizmi? 0
drīkstēt r--s-t-be--lg-n r_____ b_______ r-x-a- b-r-l-a- --------------- ruxsat berilgan 0
Vai mēs šeit drīkstam smēķēt? B---e--a-che-i-hi--- ---k-nm-? B_ y____ c__________ m________ B- y-r-a c-e-i-h-m-z m-m-i-m-? ------------------------------ Bu yerda chekishimiz mumkinmi? 0
Vai šeit drīkst smēķēt? B- y-r-a-chekish m---i--i? B_ y____ c______ m________ B- y-r-a c-e-i-h m-m-i-m-? -------------------------- Bu yerda chekish mumkinmi? 0
Vai drīkst maksāt ar kredītkarti? Kre-i--k--t--------to-ay ol-s----? K_____ k____ b____ t____ o________ K-e-i- k-r-a b-l-n t-l-y o-a-i-m-? ---------------------------------- Kredit karta bilan tolay olasizmi? 0
Vai drīkst maksāt ar čeku? C-e- orq-l- ----y--la--zm-? C___ o_____ t____ o________ C-e- o-q-l- t-l-y o-a-i-m-? --------------------------- Chek orqali tolay olasizmi? 0
Vai drīkst maksāt tikai skaidrā naudā? Faqa--na-d p-- t-la--o--si---? F____ n___ p__ t____ o________ F-q-t n-q- p-l t-l-y o-a-i-m-? ------------------------------ Faqat naqd pul tolay olasizmi? 0
Vai es drīkstu piezvanīt? Men ---ncha-- --le-o- q--s-m-b-la-im-? M__ s________ t______ q_____ b________ M-n s-u-c-a-i t-l-f-n q-l-a- b-l-d-m-? -------------------------------------- Men shunchaki telefon qilsam boladimi? 0
Vai es drīkstu ko jautāt? Siz-an--ir-na-----ora----m--l--i? S_____ b__ n____ s______ m_______ S-z-a- b-r n-r-a s-r-s-m m-y-i-i- --------------------------------- Sizdan bir narsa sorasam maylimi? 0
Vai es drīkstu ko teikt? Biro--na-sa -y-sa- ma-l-m-? B____ n____ a_____ m_______ B-r-r n-r-a a-t-a- m-y-i-i- --------------------------- Biror narsa aytsam maylimi? 0
Viņš nedrīkst gulēt parkā. U--n- --r-da--xl-shi-a r-xs-t-b---l-agan. U____ p_____ u________ r_____ b__________ U-i-g p-r-d- u-l-s-i-a r-x-a- b-r-l-a-a-. ----------------------------------------- Uning parkda uxlashiga ruxsat berilmagan. 0
Viņš nedrīkst gulēt mašīnā. U -a--i--d----------m-y-i. U m________ u____ o_______ U m-s-i-a-a u-l-y o-m-y-i- -------------------------- U mashinada uxlay olmaydi. 0
Viņš nedrīkst gulēt stacijā. U-g--vokza-da uxlas-i -u-kin--m--. U___ v_______ u______ m_____ e____ U-g- v-k-a-d- u-l-s-i m-m-i- e-a-. ---------------------------------- Unga vokzalda uxlashi mumkin emas. 0
Vai mēs drīkstam apsēsties? B--ga---y -l-- --l-dim-? B____ j__ o___ b________ B-z-a j-y o-s- b-l-d-m-? ------------------------ Bizga joy olsa boladimi? 0
Vai mēs drīkstam dabūt ēdienkarti? Me--u-i -l---z--? M______ o________ M-n-u-i o-a-i-m-? ----------------- Menyuni olamizmi? 0
Vai mēs drīkstam samaksāt atsevišķi? A----da-t-lash-----m--ki-mi? A______ t_________ m________ A-o-i-a t-l-s-i-i- m-m-i-m-? ---------------------------- Alohida tolashimiz mumkinmi? 0

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.