वह आमंत--ित-न-ी- है
व_ आ____ न_ है
व- आ-ं-्-ि- न-ी- ह-
-------------------
वह आमंत्रित नहीं है 0 vah-a-m-nt--t -a--- h-iv__ a________ n____ h__v-h a-m-n-r-t n-h-n h-i-----------------------vah aamantrit nahin hai
व--नही--- र-ा --यो-कि-उस--ब---या---ी- ग-ा -ै
व_ न_ आ र_ क्__ उ_ बु__ न_ ग_ है
व- न-ी- आ र-ा क-य-ं-ि उ-े ब-ल-य- न-ी- ग-ा ह-
--------------------------------------------
वह नहीं आ रहा क्योंकि उसे बुलाया नहीं गया है 0 v----ahi--a- r-h--kyon-i-u-- -ulaa-- nah-n --ya--aiv__ n____ a_ r___ k_____ u__ b______ n____ g___ h__v-h n-h-n a- r-h- k-o-k- u-e b-l-a-a n-h-n g-y- h-i---------------------------------------------------vah nahin aa raha kyonki use bulaaya nahin gaya hai
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts.
वह नहीं आ रहा क्योंकि उसे बुलाया नहीं गया है
vah nahin aa raha kyonki use bulaaya nahin gaya hai
म-ं--ह-ं-- रह--/--ही-----ं-- ------ास -मय-नही---ै
मैं न_ आ र_ / र_ क्__ मे_ पा_ स__ न_ है
म-ं न-ी- आ र-ा / र-ी क-य-ं-ि म-र- प-स स-य न-ी- ह-
-------------------------------------------------
मैं नहीं आ रहा / रही क्योंकि मेरे पास समय नहीं है 0 main na-in a----h--/-ra-e--k-onk--m-r- ---s ------n-h-n haim___ n____ a_ r___ / r____ k_____ m___ p___ s____ n____ h__m-i- n-h-n a- r-h- / r-h-e k-o-k- m-r- p-a- s-m-y n-h-n h-i-----------------------------------------------------------main nahin aa raha / rahee kyonki mere paas samay nahin hai
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Es nenāku, jo man nav laika.
मैं नहीं आ रहा / रही क्योंकि मेरे पास समय नहीं है
main nahin aa raha / rahee kyonki mere paas samay nahin hai
म-झे---- -ा- ---ा है
मु_ अ_ का_ क__ है
म-झ- अ-ी क-म क-न- ह-
--------------------
मुझे अभी काम करना है 0 mujh- ab-e------ -a-a-a-haim____ a____ k___ k_____ h__m-j-e a-h-e k-a- k-r-n- h-i---------------------------mujhe abhee kaam karana hai
दे---- -ु-- है
दे_ हो चु_ है
द-र ह- च-क- ह-
--------------
देर हो चुकी है 0 de-----chuk-e --id__ h_ c_____ h__d-r h- c-u-e- h-i-----------------der ho chukee hai
Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?
Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes.
Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā.
Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki.
Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem.
Atmiņa tiek trenēta mācoties.
Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē.
Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas.
Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem.
Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas.
Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki.
Bet
kā
viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas.
Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles.
Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai.
Visi subjekti bija divvalodīgi.
Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā.
Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem.
Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu.
Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām.
Viena iespēja bija riskantāka par otru.
Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās.
Un atbilde mainījās, mainot valodu!
Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku.
Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju.
Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības.
Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības.
Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki.
Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki.
Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…