Sarunvārdnīca

lv Pagātne 1   »   en Past tense 1

81 [astoņdesmit viens]

Pagātne 1

Pagātne 1

81 [eighty-one]

Past tense 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu angļu (UK) Spēlēt Vairāk
rakstīt to----te t_ w____ t- w-i-e -------- to write 0
Viņš rakstīja vēstuli. He-w-ot- a --t---. H_ w____ a l______ H- w-o-e a l-t-e-. ------------------ He wrote a letter. 0
Un viņa rakstīja pastkarti. A---s-e-w-ot--a--ar-. A__ s__ w____ a c____ A-d s-e w-o-e a c-r-. --------------------- And she wrote a card. 0
lasīt t----ad t_ r___ t- r-a- ------- to read 0
Viņš lasīja ilustrētu žurnālu. H--re-d - ma---i--. H_ r___ a m________ H- r-a- a m-g-z-n-. ------------------- He read a magazine. 0
Un viņa lasīja grāmatu. A-- -he---ad a -ook. A__ s__ r___ a b____ A-d s-e r-a- a b-o-. -------------------- And she read a book. 0
ņemt to ta-e t_ t___ t- t-k- ------- to take 0
Viņš paņēma cigareti. H- too--a--i---e--e. H_ t___ a c_________ H- t-o- a c-g-r-t-e- -------------------- He took a cigarette. 0
Viņa paņēma gabaliņu šokolādes. S---t-ok a --ec- of -h-------. S__ t___ a p____ o_ c_________ S-e t-o- a p-e-e o- c-o-o-a-e- ------------------------------ She took a piece of chocolate. 0
Viņš bija neuzticīgs, bet viņa bija uzticīga. He--as d--loyal--b-- s-e w-- -o--l. H_ w__ d________ b__ s__ w__ l_____ H- w-s d-s-o-a-, b-t s-e w-s l-y-l- ----------------------------------- He was disloyal, but she was loyal. 0
Viņš bija slinks, bet viņa bija čakla. H--wa- l-z-- b-t---e wa--hard--or-ing. H_ w__ l____ b__ s__ w__ h____________ H- w-s l-z-, b-t s-e w-s h-r---o-k-n-. -------------------------------------- He was lazy, but she was hard-working. 0
Viņš bija nabadzīgs, bet viņa bija bagāta. H- --s---o-,---t --e --s--i-h. H_ w__ p____ b__ s__ w__ r____ H- w-s p-o-, b-t s-e w-s r-c-. ------------------------------ He was poor, but she was rich. 0
Viņam nebija naudas, bet bija parādi. H- h-- no m--ey----ly -eb-s. H_ h__ n_ m_____ o___ d_____ H- h-d n- m-n-y- o-l- d-b-s- ---------------------------- He had no money, only debts. 0
Viņam nebija laimes, bet bija nelaimes. He-h---no ---k,-on-- -a- l--k. H_ h__ n_ l____ o___ b__ l____ H- h-d n- l-c-, o-l- b-d l-c-. ------------------------------ He had no luck, only bad luck. 0
Viņam nebija panākumu, bet bija neveiksmes. He h-d--o---c-e-s--o--- -ailure. H_ h__ n_ s_______ o___ f_______ H- h-d n- s-c-e-s- o-l- f-i-u-e- -------------------------------- He had no success, only failure. 0
Viņš nebija apmierināts, bet bija neapmierināts. He --s no--sat-----d--b-t--i--a-i-fi--. H_ w__ n__ s_________ b__ d____________ H- w-s n-t s-t-s-i-d- b-t d-s-a-i-f-e-. --------------------------------------- He was not satisfied, but dissatisfied. 0
Viņš nebija laimīgs, bet bija nelaimīgs. He--as-n----ap-y, --t--ad. H_ w__ n__ h_____ b__ s___ H- w-s n-t h-p-y- b-t s-d- -------------------------- He was not happy, but sad. 0
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks. He w-s--o--fr-en-l-, bu- -n----ndly. H_ w__ n__ f________ b__ u__________ H- w-s n-t f-i-n-l-, b-t u-f-i-n-l-. ------------------------------------ He was not friendly, but unfriendly. 0

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.