Sarunvārdnīca

lv Pagātne 1   »   hu Múlt 1

81 [astoņdesmit viens]

Pagātne 1

Pagātne 1

81 [nyolcvanegy]

Múlt 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
rakstīt írni í___ í-n- ---- írni 0
Viņš rakstīja vēstuli. Ő (f----- --- l-v-l-t --t. Ő (______ e__ l______ í___ Ő (-é-f-) e-y l-v-l-t í-t- -------------------------- Ő (férfi) egy levelet írt. 0
Un viņa rakstīja pastkarti. És-- (-ő)-eg- --pe---p------. É_ ő (___ e__ k_________ í___ É- ő (-ő- e-y k-p-s-a-o- í-t- ----------------------------- És ő (nő) egy képeslapot írt. 0
lasīt ol-asni o______ o-v-s-i ------- olvasni 0
Viņš lasīja ilustrētu žurnālu. Ő --é--i)--gy m----i-t--l--so--. Ő (______ e__ m_______ o________ Ő (-é-f-) e-y m-g-z-n- o-v-s-t-. -------------------------------- Ő (férfi) egy magazint olvasott. 0
Un viņa lasīja grāmatu. É- ő -nő--eg- --ny--- ---as--t. É_ ő (___ e__ k______ o________ É- ő (-ő- e-y k-n-v-t o-v-s-t-. ------------------------------- És ő (nő) egy könyvet olvasott. 0
ņemt v--ni v____ v-n-i ----- venni 0
Viņš paņēma cigareti. Ő-ve-----y ---ar--t--. Ő v___ e__ c__________ Ő v-t- e-y c-g-r-t-á-. ---------------------- Ő vett egy cigarettát. 0
Viņa paņēma gabaliņu šokolādes. Ő v--t egy-darab cs--o----t. Ő v___ e__ d____ c__________ Ő v-t- e-y d-r-b c-o-o-á-é-. ---------------------------- Ő vett egy darab csokoládét. 0
Viņš bija neuzticīgs, bet viņa bija uzticīga. Ő-(f---i)--ű-le----l-- -- -----)-hűséges -olt. Ő (______ h_____ v____ d_ ő (___ h______ v____ Ő (-é-f-) h-t-e- v-l-, d- ő (-ő- h-s-g-s v-l-. ---------------------------------------------- Ő (férfi) hűtlen volt, de ő (nő) hűséges volt. 0
Viņš bija slinks, bet viņa bija čakla. Ő --é---- l-----volt, -e ő-(n-) ---------- vol-. Ő (______ l____ v____ d_ ő (___ s_________ v____ Ő (-é-f-) l-s-a v-l-, d- ő (-ő- s-o-g-l-a- v-l-. ------------------------------------------------ Ő (férfi) lusta volt, de ő (nő) szorgalmas volt. 0
Viņš bija nabadzīgs, bet viņa bija bagāta. Ő (f-rfi- s-eg-ny v---, ---ő-(--- ----a- --l-. Ő (______ s______ v____ d_ ő (___ g_____ v____ Ő (-é-f-) s-e-é-y v-l-, d- ő (-ő- g-z-a- v-l-. ---------------------------------------------- Ő (férfi) szegény volt, de ő (nő) gazdag volt. 0
Viņam nebija naudas, bet bija parādi. N-m -é-z- -ol-- -an-m-a-óssá--. N__ p____ v____ h____ a________ N-m p-n-e v-l-, h-n-m a-ó-s-g-. ------------------------------- Nem pénze volt, hanem adóssága. 0
Viņam nebija laimes, bet bija nelaimes. N-m sz---n--é------t- h---m--ec---. N__ s__________ v____ h____ p______ N-m s-e-e-c-é-e v-l-, h-n-m p-c-j-. ----------------------------------- Nem szerencséje volt, hanem pechje. 0
Viņam nebija panākumu, bet bija neveiksmes. Ne--si-e-e volt, -ane--ku-a--a. N__ s_____ v____ h____ k_______ N-m s-k-r- v-l-, h-n-m k-d-r-a- ------------------------------- Nem sikere volt, hanem kudarca. 0
Viņš nebija apmierināts, bet bija neapmierināts. Ne- -ol- el-g--e-t----n-- e--ge--t---. N__ v___ e_________ h____ e___________ N-m v-l- e-é-e-e-t- h-n-m e-é-e-e-l-n- -------------------------------------- Nem volt elégedett, hanem elégedetlen. 0
Viņš nebija laimīgs, bet bija nelaimīgs. Nem ---t-sz--en-s-s- h-ne--sz---n---t---. N__ v___ s__________ h____ s_____________ N-m v-l- s-e-e-c-é-, h-n-m s-e-e-c-é-l-n- ----------------------------------------- Nem volt szerencsés, hanem szerencsétlen. 0
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks. N-m-v-lt-s--mpatik--, h---m --t--atiku-. N__ v___ s___________ h____ a___________ N-m v-l- s-i-p-t-k-s- h-n-m a-t-p-t-k-s- ---------------------------------------- Nem volt szimpatikus, hanem antipatikus. 0

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.