Sarunvārdnīca

lv Pagātne 1   »   hy անցյալ 1

81 [astoņdesmit viens]

Pagātne 1

Pagātne 1

81 [ութանասունմեկ]

81 [ut’anasunmek]

անցյալ 1

[ants’yal 1]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu armēņu Spēlēt Vairāk
rakstīt գ-ել գ___ գ-ե- ---- գրել 0
g-el g___ g-e- ---- grel
Viņš rakstīja vēstuli. Ն- ն-մա--գ--ց: Ն_ ն____ գ____ Ն- ն-մ-կ գ-ե-: -------------- Նա նամակ գրեց: 0
N- --mak--re--’ N_ n____ g_____ N- n-m-k g-e-s- --------------- Na namak grets’
Un viņa rakstīja pastkarti. Ե--ն--բ---- գրե-: Ե_ ն_ բ____ գ____ Ե- ն- բ-ց-կ գ-ե-: ----------------- Եվ նա բացիկ գրեց: 0
Yev--a b-ts’-k-----s’ Y__ n_ b______ g_____ Y-v n- b-t-’-k g-e-s- --------------------- Yev na bats’ik grets’
lasīt կ--դալ կ_____ կ-ր-ա- ------ կարդալ 0
kardal k_____ k-r-a- ------ kardal
Viņš lasīja ilustrētu žurnālu. Ն- կա-դ-ւմ էր-ամս-գի--: Ն_ կ______ է_ ա________ Ն- կ-ր-ո-մ է- ա-ս-գ-ր-: ----------------------- Նա կարդում էր ամսագիրը: 0
N---ar--m er-am-a---y N_ k_____ e_ a_______ N- k-r-u- e- a-s-g-r- --------------------- Na kardum er amsagiry
Un viņa lasīja grāmatu. Եվ -ա-կ---ո-- է---ի-գիր-: Ե_ ն_ կ______ է_ մ_ գ____ Ե- ն- կ-ր-ո-մ է- մ- գ-ր-: ------------------------- Եվ նա կարդում էր մի գիրք: 0
Ye--na-k-r-u- ---mi---r-’ Y__ n_ k_____ e_ m_ g____ Y-v n- k-r-u- e- m- g-r-’ ------------------------- Yev na kardum er mi girk’
ņemt վեր-ն-լ վ______ վ-ր-ն-լ ------- վերցնել 0
v--ts-nel v________ v-r-s-n-l --------- verts’nel
Viņš paņēma cigareti. Նա--ի-սի-ար-տ ---ցրե-: Ն_ մ_ ս______ վ_______ Ն- մ- ս-գ-ր-տ վ-ր-ր-ց- ---------------------- Նա մի սիգարետ վերցրեց: 0
N- mi--ig------e---’-e-s’ N_ m_ s______ v__________ N- m- s-g-r-t v-r-s-r-t-’ ------------------------- Na mi sigaret verts’rets’
Viņa paņēma gabaliņu šokolādes. Նա--ի կտ-----կոլադ -երցրե-: Ն_ մ_ կ___ շ______ վ_______ Ն- մ- կ-ո- շ-կ-լ-դ վ-ր-ր-ց- --------------------------- Նա մի կտոր շոկոլադ վերցրեց: 0
N- -----or--h-ko-ad--ert---e--’ N_ m_ k___ s_______ v__________ N- m- k-o- s-o-o-a- v-r-s-r-t-’ ------------------------------- Na mi ktor shokolad verts’rets’
Viņš bija neuzticīgs, bet viņa bija uzticīga. Նա-ա--ա--տար-- -----ել- --կ-------ա-արիմ: Ն_ ա__________ է_ ե____ ի__ ն_ հ_________ Ն- ա-հ-վ-տ-ր-մ է- ե-ե-, ի-կ ն- հ-վ-տ-ր-մ- ----------------------------------------- Նա անհավատարիմ էր եղել, իսկ նա հավատարիմ: 0
N- a-h-v--a-i---r---gh-l---s- na hav-----m N_ a__________ e_ y______ i__ n_ h________ N- a-h-v-t-r-m e- y-g-e-, i-k n- h-v-t-r-m ------------------------------------------ Na anhavatarim er yeghel, isk na havatarim
Viņš bija slinks, bet viņa bija čakla. Ն- ծ-ւյ---- --ե-,-իսկ նա ջ-ն-----է-: Ն_ ծ____ է_ ե____ ի__ ն_ ջ______ է__ Ն- ծ-ւ-լ է- ե-ե-, ի-կ ն- ջ-ն-ս-ր է-: ------------------------------------ Նա ծույլ էր եղել, իսկ նա ջանասեր էր: 0
Na ---------y-gh-l- i-k n- -ana--- er N_ t____ e_ y______ i__ n_ j______ e_ N- t-u-l e- y-g-e-, i-k n- j-n-s-r e- ------------------------------------- Na tsuyl er yeghel, isk na janaser er
Viņš bija nabadzīgs, bet viņa bija bagāta. Ն---ղ-ա---ր, իս-----հ--ուս-: Ն_ ա____ է__ ի__ ն_ հ_______ Ն- ա-ք-տ է-, ի-կ ն- հ-ր-ւ-տ- ---------------------------- Նա աղքատ էր, իսկ նա հարուստ: 0
Na a-h--a- --, is---a ---u-t N_ a______ e__ i__ n_ h_____ N- a-h-’-t e-, i-k n- h-r-s- ---------------------------- Na aghk’at er, isk na harust
Viņam nebija naudas, bet bija parādi. Նա------ո-ն--,-ա-- --ր--եր: Ն_ փ__ չ______ ա__ պ_______ Ն- փ-ղ չ-ւ-ե-, ա-լ պ-ր-ք-ր- --------------------------- Նա փող չուներ, այլ պարտքեր: 0
Na--’v-gh -h’--er, a-l-pa-tk---r N_ p_____ c_______ a__ p________ N- p-v-g- c-’-n-r- a-l p-r-k-y-r -------------------------------- Na p’vogh ch’uner, ayl partk’yer
Viņam nebija laimes, bet bija nelaimes. Նա հ-ջողու-յ-ւն--ո-ներ,--յ--ձախ-ր-ու-յու-: Ն_ հ___________ չ______ ա__ ձ_____________ Ն- հ-ջ-ղ-ւ-յ-ւ- չ-ւ-ե-, ա-լ ձ-խ-ր-ո-թ-ո-ն- ------------------------------------------ Նա հաջողություն չուներ, այլ ձախորդություն: 0
Na -a-og----yun--h’---r- ay- -z-k--r-ut’--n N_ h___________ c_______ a__ d_____________ N- h-j-g-u-’-u- c-’-n-r- a-l d-a-h-r-u-’-u- ------------------------------------------- Na hajoghut’yun ch’uner, ayl dzakhordut’yun
Viņam nebija panākumu, bet bija neveiksmes. Նա--ունե--հաջ---ւթյ---- --լ-------ղությ-ւն: Ն_ չ_____ հ____________ ա__ ա______________ Ն- չ-ւ-ե- հ-ջ-ղ-ւ-յ-ւ-, ա-լ ա-հ-ջ-ղ-ւ-յ-ւ-: ------------------------------------------- Նա չուներ հաջողություն, այլ անհաջողություն: 0
Na -h-u-e- ha-------yu-,-a-- -nh----hut’y-n N_ c______ h____________ a__ a_____________ N- c-’-n-r h-j-g-u-’-u-, a-l a-h-j-g-u-’-u- ------------------------------------------- Na ch’uner hajoghut’yun, ayl anhajoghut’yun
Viņš nebija apmierināts, bet bija neapmierināts. Նա -ոհ -է---այլ----ո-: Ն_ գ__ չ___ ա__ դ_____ Ն- գ-հ չ-ր- ա-լ դ-գ-հ- ---------------------- Նա գոհ չէր, այլ դժգոհ: 0
N- go- -h’-r- a-- -zhgoh N_ g__ c_____ a__ d_____ N- g-h c-’-r- a-l d-h-o- ------------------------ Na goh ch’er, ayl dzhgoh
Viņš nebija laimīgs, bet bija nelaimīgs. Նա-ե-----կ--է-, --լ-----խտ: Ն_ ե______ չ___ ա__ դ______ Ն- ե-ջ-ն-կ չ-ր- ա-լ դ-բ-խ-: --------------------------- Նա երջանիկ չէր, այլ դժբախտ: 0
N- ye--a-i----’er, ay- d-hbakht N_ y_______ c_____ a__ d_______ N- y-r-a-i- c-’-r- a-l d-h-a-h- ------------------------------- Na yerjanik ch’er, ayl dzhbakht
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks. Նա -ա-ա-ր-լի -էր, այլ--ա-ակ-ելի: Ն_ հ________ չ___ ա__ հ_________ Ն- հ-մ-կ-ե-ի չ-ր- ա-լ հ-կ-կ-ե-ի- -------------------------------- Նա համակրելի չէր, այլ հակակրելի: 0
N- -a-a--eli ch’--,-a-- -ak--reli N_ h________ c_____ a__ h________ N- h-m-k-e-i c-’-r- a-l h-k-k-e-i --------------------------------- Na hamakreli ch’er, ayl hakakreli

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.