Sarunvārdnīca

lv Pagātne 1   »   sk Minulý čas 1

81 [astoņdesmit viens]

Pagātne 1

Pagātne 1

81 [osemdesiatjeden]

Minulý čas 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
rakstīt pís-ť p____ p-s-ť ----- písať 0
Viņš rakstīja vēstuli. Pí--l l---. P____ l____ P-s-l l-s-. ----------- Písal list. 0
Un viņa rakstīja pastkarti. A -n--pí--l- po---dni--. A o__ p_____ p__________ A o-a p-s-l- p-h-a-n-c-. ------------------------ A ona písala pohľadnicu. 0
lasīt čí-ať č____ č-t-ť ----- čítať 0
Viņš lasīja ilustrētu žurnālu. Ć--al-ča-o---. Ć____ č_______ Ć-t-l č-s-p-s- -------------- Ćítal časopis. 0
Un viņa lasīja grāmatu. A --a-č-t-la -n-h-. A o__ č_____ k_____ A o-a č-t-l- k-i-u- ------------------- A ona čítala knihu. 0
ņemt vz-----zobr-ť v_____ z_____ v-i-ť- z-b-a- ------------- vziať, zobrať 0
Viņš paņēma cigareti. V--- si ci--re--. V___ s_ c________ V-a- s- c-g-r-t-. ----------------- Vzal si cigaretu. 0
Viņa paņēma gabaliņu šokolādes. Vz--a--- k--o-----olá--. V____ s_ k____ č________ V-a-a s- k-s-k č-k-l-d-. ------------------------ Vzala si kúsok čokolády. 0
Viņš bija neuzticīgs, bet viņa bija uzticīga. O----- -e-erný,-a---o-- bol- -e-ná. O_ b__ n_______ a__ o__ b___ v_____ O- b-l n-v-r-ý- a-e o-a b-l- v-r-á- ----------------------------------- On bol neverný, ale ona bola verná. 0
Viņš bija slinks, bet viņa bija čakla. O- -o---eni-ý- --- -n- bol---s-lov-á. O_ b__ l______ a__ o__ b___ u________ O- b-l l-n-v-, a-e o-a b-l- u-i-o-n-. ------------------------------------- On bol lenivý, ale ona bola usilovná. 0
Viņš bija nabadzīgs, bet viņa bija bagāta. O--bol--hu-ob-ý, a-e-on- b--- --h-t-. O_ b__ c________ a__ o__ b___ b______ O- b-l c-u-o-n-, a-e o-a b-l- b-h-t-. ------------------------------------- On bol chudobný, ale ona bola bohatá. 0
Viņam nebija naudas, bet bija parādi. Ne------n-aze, -le ---y. N____ p_______ a__ d____ N-m-l p-n-a-e- a-e d-h-. ------------------------ Nemal peniaze, ale dlhy. 0
Viņam nebija laimes, bet bija nelaimes. N--a--š---t--, ale--mo-u. N____ š_______ a__ s_____ N-m-l š-a-t-e- a-e s-o-u- ------------------------- Nemal šťastie, ale smolu. 0
Viņam nebija panākumu, bet bija neveiksmes. Nem-- ---e--- -----e-sp---. N____ ú______ a__ n________ N-m-l ú-p-c-, a-e n-ú-p-c-. --------------------------- Nemal úspech, ale neúspech. 0
Viņš nebija apmierināts, bet bija neapmierināts. Ne-o- sp--o-n------ n--p-kojný. N____ s________ a__ n__________ N-b-l s-o-o-n-, a-e n-s-o-o-n-. ------------------------------- Nebol spokojný, ale nespokojný. 0
Viņš nebija laimīgs, bet bija nelaimīgs. Neb-l --as-n------ neš---t-ý. N____ š_______ a__ n_________ N-b-l š-a-t-ý- a-e n-š-a-t-ý- ----------------------------- Nebol šťastný, ale nešťastný. 0
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks. N-bo- sy---ti--ý, --------m-at--ký. N____ s__________ a__ n____________ N-b-l s-m-a-i-k-, a-e n-s-m-a-i-k-. ----------------------------------- Nebol sympatický, ale nesympatický. 0

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.