Sarunvārdnīca

lv Pagātne 1   »   uz otgan 1

81 [astoņdesmit viens]

Pagātne 1

Pagātne 1

81 [sakson bir]

otgan 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu uzbeku Spēlēt Vairāk
rakstīt yo-i-h y_____ y-z-s- ------ yozish 0
Viņš rakstīja vēstuli. U -at---z-i. U x__ y_____ U x-t y-z-i- ------------ U xat yozdi. 0
Un viņa rakstīja pastkarti. Va-- kart- -oz-i. V_ u k____ y_____ V- u k-r-a y-z-i- ----------------- Va u karta yozdi. 0
lasīt o---g o____ o-i-g ----- oqing 0
Viņš lasīja ilustrētu žurnālu. U --r--l -----. U j_____ o_____ U j-r-a- o-i-i- --------------- U jurnal oqidi. 0
Un viņa lasīja grāmatu. V--- -ito--o-i-i. V_ u k____ o_____ V- u k-t-b o-i-i- ----------------- Va u kitob oqidi. 0
ņemt o-ish o____ o-i-h ----- olish 0
Viņš paņēma cigareti. U-sig---t o--i. U s______ o____ U s-g-r-t o-d-. --------------- U sigaret oldi. 0
Viņa paņēma gabaliņu šokolādes. U -i--pa-c-a-shokol-d-ol-i. U b__ p_____ s_______ o____ U b-r p-r-h- s-o-o-a- o-d-. --------------------------- U bir parcha shokolad oldi. 0
Viņš bija neuzticīgs, bet viņa bija uzticīga. U --yon-----ldi,--e--------diq--d-. U x______ q_____ l____ u s____ e___ U x-y-n-t q-l-i- l-k-n u s-d-q e-i- ----------------------------------- U xiyonat qildi, lekin u sodiq edi. 0
Viņš bija slinks, bet viņa bija čakla. U-d-ng-sa-ed-,-leki- - -an--e-i. U d______ e___ l____ u b___ e___ U d-n-a-a e-i- l-k-n u b-n- e-i- -------------------------------- U dangasa edi, lekin u band edi. 0
Viņš bija nabadzīgs, bet viņa bija bagāta. U kamba--- edi, l-kin-- --y-e-i. U k_______ e___ l____ u b__ e___ U k-m-a-a- e-i- l-k-n u b-y e-i- -------------------------------- U kambagal edi, lekin u boy edi. 0
Viņam nebija naudas, bet bija parādi. U---- --r-l-rid-- bos--- -u-i yoq -di. U____ q__________ b_____ p___ y__ e___ U-i-g q-r-l-r-d-n b-s-q- p-l- y-q e-i- -------------------------------------- Uning qarzlaridan boshqa puli yoq edi. 0
Viņam nebija laimes, bet bija nelaimes. U o-ad-i---a- --i,--hu---a-i o-ad----ed-. U o_____ e___ e___ s________ o______ e___ U o-a-l- e-a- e-i- s-u-c-a-i o-a-s-z e-i- ----------------------------------------- U omadli emas edi, shunchaki omadsiz edi. 0
Viņam nebija panākumu, bet bija neveiksmes. U mu-a---q--a--- --ish----m-----leki- -u---f----ats-z --l--. U m_____________ e_____ o______ l____ m______________ b_____ U m-v-f-a-i-a-g- e-i-h- o-m-d-, l-k-n m-v-f-a-i-a-s-z b-l-i- ------------------------------------------------------------ U muvaffaqiyatga erisha olmadi, lekin muvaffaqiyatsiz boldi. 0
Viņš nebija apmierināts, bet bija neapmierināts. U-m--nu----a-,-balki-noroz- -di. U m_____ e____ b____ n_____ e___ U m-m-u- e-a-, b-l-i n-r-z- e-i- -------------------------------- U mamnun emas, balki norozi edi. 0
Viņš nebija laimīgs, bet bija nelaimīgs. U ba---- --a--ed-- - b--t--z e-i. U b_____ e___ e___ u b______ e___ U b-x-l- e-a- e-i- u b-x-s-z e-i- --------------------------------- U baxtli emas edi, u baxtsiz edi. 0
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks. U---q-----, yo-mas--. U y________ y________ U y-q-a-d-, y-q-a-d-. --------------------- U yoqmasdi, yoqmasdi. 0

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.