Sarunvārdnīca

lv Pagātne 2   »   ps ماضی

82 [astoņdesmit divi]

Pagātne 2

Pagātne 2

82 [ دوه اتیا ]

82 [ دوه اتیا ]

ماضی

[māzy]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu puštu Spēlēt Vairāk
Vai tev bija jāizsauc ātrā palīdzība? ایا---سو ب-ید --ب--ا-س-ت--غږ--ړ؟ ا__ ت___ ب___ ا_______ ت_ غ_____ ا-ا ت-س- ب-ی- ا-ب-ل-ن- ت- غ-و-ړ- -------------------------------- ایا تاسو باید امبولانس ته غږوکړ؟ 0
ā-ā -ā-o----- ām----n--ta -g--ṟ ā__ t___ b___ ā_______ t_ ǧ____ ā-ā t-s- b-y- ā-b-l-n- t- ǧ-o-ṟ ------------------------------- āyā tāso bāyd āmbolāns ta ǧgokṟ
Vai tev bija jāizsauc ārsts? ایا تا-- -ا--ر--- --ګ--کړ؟ ا__ ت___ ډ____ ت_ ز__ و___ ا-ا ت-س- ډ-ک-ر ت- ز-ګ و-ړ- -------------------------- ایا تاسو ډاکټر ته زنګ وکړ؟ 0
ā-ā tā-o-ḏākṯ- -a-zng o-ṟ ā__ t___ ḏ____ t_ z__ o__ ā-ā t-s- ḏ-k-r t- z-g o-ṟ ------------------------- āyā tāso ḏākṯr ta zng okṟ
Vai tev bija jāizsauc policija? ا---تا-و----یس--ت--ز-ګ---ه-؟ ا__ ت___ پ_____ ت_ ز__ و____ ا-ا ت-س- پ-ل-س- ت- ز-ګ و-ه-؟ ---------------------------- ایا تاسو پولیسو ته زنګ ووهئ؟ 0
āy- --so --lys--ta--n--o-a ā__ t___ p_____ t_ z__ o__ ā-ā t-s- p-l-s- t- z-g o-a -------------------------- āyā tāso polyso ta zng ooa
Vai Jums ir telefona numurs? Tikko vēl bija. ا-- تا-- د-ت----- -میره ---- م--سر---س-و-ه. ا__ ت___ د ت_____ ش____ ل___ م_ س__ و_ و___ ا-ا ت-س- د ت-ی-و- ش-ی-ه ل-ئ- م- س-ه و- و-ه- ------------------------------------------- ایا تاسو د تلیفون شمیره لرئ؟ ما سره وس ووه. 0
āy- ------ --y--n---y-- -r mā sr---s o-a ā__ t___ d t_____ š____ l_ m_ s__ o_ o__ ā-ā t-s- d t-y-o- š-y-a l- m- s-a o- o-a ---------------------------------------- āyā tāso d tlyfon šmyra lr mā sra os ooa
Vai Jums ir adrese? Tikko vēl bija. ا---تاسو-پته-لرئ- م--دوی --لود-. ا__ ت___ پ__ ل___ م_ د__ د______ ا-ا ت-س- پ-ه ل-ئ- م- د-ی د-ل-د-. -------------------------------- ایا تاسو پته لرئ؟ ما دوی درلودل. 0
ā-- -ā-o pt- -r ---doy-drlodl ā__ t___ p__ l_ m_ d__ d_____ ā-ā t-s- p-a l- m- d-y d-l-d- ----------------------------- āyā tāso pta lr mā doy drlodl
Vai Jums ir pilsētas plāns? Tikko vēl bija. ایا--ا-- د--ار ن-ش- -رئ؟ -- -و-زې--غ------د. ا__ ت___ د ښ__ ن___ ل___ م_ ی____ ه__ د_____ ا-ا ت-س- د ښ-ر ن-ش- ل-ئ- م- ی-ا-ې ه-ه د-ل-د- -------------------------------------------- ایا تاسو د ښار نقشه لرئ؟ ما یوازې هغه درلود. 0
ای- تاس--د --- -قشه-لرئ؟-ما ی-ا-ې -غه --لو-. ا__ ت___ د ښ__ ن___ ل___ م_ ی____ ه__ د_____ ا-ا ت-س- د ښ-ر ن-ش- ل-ئ- م- ی-ا-ې ه-ه د-ل-د- -------------------------------------------- ایا تاسو د ښار نقشه لرئ؟ ما یوازې هغه درلود.
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā. ا---هغ- -ه--پ--وخت---غل-؟ هغ---ه خپل -خت را نغ-و. ا__ ه__ پ_ خ__ و__ ر_____ ه__ پ_ خ__ و__ ر_ ن____ ا-ا ه-ه پ- خ-ل و-ت ر-غ-ی- ه-ه پ- خ-ل و-ت ر- ن-ل-. ------------------------------------------------- ایا هغه په خپل وخت راغلی؟ هغه په خپل وخت را نغلو. 0
āy--a---p---pl--ǩt -ā-l- aǧ--p----- o----ā-nǧlo ā__ a__ p_ ǩ__ o__ r____ a__ p_ ǩ__ o__ r_ n___ ā-ā a-a p- ǩ-l o-t r-ǧ-y a-a p- ǩ-l o-t r- n-l- ----------------------------------------------- āyā aǧa pa ǩpl oǩt rāǧly aǧa pa ǩpl oǩt rā nǧlo
Vai viņš atrada ceļu? Viņš nevarēja atrast ceļu. ایا -غ--ل--ه --دا--ړه؟-هغ--لار- -نه -و-د--. ا__ ه__ ل___ پ___ ک___ ه__ ل___ و__ م______ ا-ا ه-ه ل-ر- پ-د- ک-ه- ه-ه ل-ر- و-ه م-ن-ل-. ------------------------------------------- ایا هغه لاره پیدا کړه؟ هغه لاره ونه موندله. 0
ا-ا ه---ل--ه----ا-کړ-؟--غه--اره-ون---ون-له. ا__ ه__ ل___ پ___ ک___ ه__ ل___ و__ م______ ا-ا ه-ه ل-ر- پ-د- ک-ه- ه-ه ل-ر- و-ه م-ن-ل-. ------------------------------------------- ایا هغه لاره پیدا کړه؟ هغه لاره ونه موندله.
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast. ا-- ه-ه په--ا-و پو-ی-ل? ----په--ا -- پوه-د-. ا__ ه__ پ_ ت___ پ______ ه__ پ_ م_ ن_ پ______ ا-ا ه-ه پ- ت-س- پ-ه-د-? ه-ه پ- م- ن- پ-ه-د-. -------------------------------------------- ایا هغه په تاسو پوهیدل? هغه په ما نه پوهیده. 0
ā-- -ǧ- -- --so--oa-dl-----p- -- ---p--yda ā__ a__ p_ t___ p_____ a__ p_ m_ n_ p_____ ā-ā a-a p- t-s- p-a-d- a-a p- m- n- p-a-d- ------------------------------------------ āyā aǧa pa tāso poaydl aǧa pa mā na poayda
Kāpēc tu nevarēji atnākt laikā? و-ې-په خپل---- -- -ې---تل-ی؟ و__ پ_ خ__ و__ ن_ ش_ ر______ و-ې پ- خ-ل و-ت ن- ش- ر-ت-ا-؟ ---------------------------- ولې په خپل وخت نه شې راتلای؟ 0
و-ې--ه خ-- --ت ن--شې -ا--ا-؟ و__ پ_ خ__ و__ ن_ ش_ ر______ و-ې پ- خ-ل و-ت ن- ش- ر-ت-ا-؟ ---------------------------- ولې په خپل وخت نه شې راتلای؟
Kāpēc tu nevarēji atrast ceļu? ت--- و-ې----- -نه-م--د-؟ ت___ و__ ل___ و__ م_____ ت-س- و-ې ل-ر- و-ه م-ن-ل- ------------------------ تاسو ولې لاره ونه موندل؟ 0
تاس- -لې ---- -نه م----؟ ت___ و__ ل___ و__ م_____ ت-س- و-ې ل-ر- و-ه م-ن-ل- ------------------------ تاسو ولې لاره ونه موندل؟
Kāpēc tu nevarēji viņu sprast? ته -ل- دو- ن----هی-ی؟ ت_ و__ د__ ن_ پ______ ت- و-ې د-ی ن- پ-ه-ږ-؟ --------------------- ته ولې دوی نه پوهیږی؟ 0
t---lê -o- na--oa-gy t_ o__ d__ n_ p_____ t- o-ê d-y n- p-a-g- -------------------- ta olê doy na poaygy
Es nevarēju atnākt laikā, jo nenāca autobuss. زه -ه-خ-ل---ت ----و- راتلے -که ---بس -ه--. ز_ پ_ خ__ و__ ن_ ش__ ر____ ځ__ چ_ ب_ ن_ و_ ز- پ- خ-ل و-ت ن- ش-م ر-ت-ے ځ-ه چ- ب- ن- و- ------------------------------------------ زه په خپل وخت نه شوم راتلے ځکه چې بس نه و. 0
z--p--ǩ-l -ǩt -a-------t- dz-a çê--s--- o z_ p_ ǩ__ o__ n_ š__ r___ d___ ç_ b_ n_ o z- p- ǩ-l o-t n- š-m r-t- d-k- ç- b- n- o ----------------------------------------- za pa ǩpl oǩt na šom rātl dzka çê bs na o
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna. ما ---- --- --ندل----ه -ې ما--قش--نه -رلا. م_ ل___ و__ م_____ ځ__ چ_ م_ ن___ ن_ ل____ م- ل-ر- و-ه م-ن-ل- ځ-ه چ- م- ن-ش- ن- ل-ل-. ------------------------------------------ ما لاره ونه موندله ځکه چې ما نقشه نه لرلا. 0
m- lār----a--o-d-a dz-a çê m- nkš- n- --lā m_ l___ o__ m_____ d___ ç_ m_ n___ n_ l___ m- l-r- o-a m-n-l- d-k- ç- m- n-š- n- l-l- ------------------------------------------ mā lāra ona mondla dzka çê mā nkša na lrlā
Es nevarēju viņu saprast, jo mūzika bija tik skaļa. زه-ه-- -وه-نه--وم -که ----یو--- ډ-- -ی- -. ز_ ه__ پ__ ن_ ش__ ځ__ چ_ م_____ ډ__ ت__ و_ ز- ه-ه پ-ه ن- ش-م ځ-ه چ- م-و-ی- ډ-ر ت-ز و- ------------------------------------------ زه هغه پوه نه شوم ځکه چې میوزیک ډیر تیز و. 0
z--aǧ- p-a-n---o--d------ myo----ḏ-r---z-o z_ a__ p__ n_ š__ d___ ç_ m_____ ḏ__ t__ o z- a-a p-a n- š-m d-k- ç- m-o-y- ḏ-r t-z o ------------------------------------------ za aǧa poa na šom dzka çê myozyk ḏyr tyz o
Man bija jāņem taksometrs. زه--ج--- ---چ----س- و-------. ز_ م____ و_ چ_ ټ___ و____ .__ ز- م-ب-ر و- چ- ټ-س- و-خ-م .-. ----------------------------- زه مجبور وم چې ټکسی واخلم ... 0
z- -j-o------ê--k-y-o--lm z_ m____ o_ ç_ ṯ___ o____ z- m-b-r o- ç- ṯ-s- o-ǩ-m ------------------------- za mjbor om çê ṯksy oāǩlm
Man bija jānopērk pilsētas plāns. م- بای- د-ښار ن----اخ--ت----ی. م_ ب___ د ښ__ ن___ ا_____ و___ م- ب-ی- د ښ-ر ن-ش- ا-ی-ت- و-ی- ------------------------------ ما باید د ښار نقشه اخیستې وای. 0
m- -āyd - -ār---ša āǩy-tê o-y m_ b___ d ǩ__ n___ ā_____ o__ m- b-y- d ǩ-r n-š- ā-y-t- o-y ----------------------------- mā bāyd d ǩār nkša āǩystê oāy
Man bija jāizslēdz radio. مج-و----و------ا-ی- --د-ک-م. م_____ ش__ چ_ ر____ ب__ ک___ م-ب-ر- ش-م چ- ر-ډ-و ب-د ک-م- ---------------------------- مجبوره شوم چې راډیو بند کړم. 0
m-bora-----ç- r-ḏ-o-bn----m m_____ š__ ç_ r____ b__ k__ m-b-r- š-m ç- r-ḏ-o b-d k-m --------------------------- mjbora šom çê rāḏyo bnd kṟm

Svešvalodas labāk apgūt ārzemēs!

Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem. Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās. Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas. Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi. Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto. Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs. Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās. Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē. Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem. Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk. Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto. Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi. Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis. Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda. Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus. Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā. Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos. Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā. Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā. Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas. Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu. Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti. Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni. Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi. Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību. To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku. Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem. Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.