Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   ha bayan 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [tamanin da uku]

bayan 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu hausu Spēlēt Vairāk
piezvanīt y--k---n--a-a y_ k____ w___ y- k-r-n w-y- ------------- yi kiran waya 0
Es runāju pa telefonu. N- -i--aya. N_ y_ w____ N- y- w-y-. ----------- Na yi waya. 0
Es runāju pa telefonu visu laiku. I-- ci-i---a----o-a--h-. I__ c____ w___ k________ I-a c-k-n w-y- k-y-u-h-. ------------------------ Ina cikin waya koyaushe. 0
jautāt tam---a t______ t-m-a-a ------- tambaya 0
Es jautāju. Na--am----. N_ t_______ N- t-m-a-a- ----------- Na tambaya. 0
Es vienmēr jautāju. A --y-u--e in------a--. A k_______ i__ t_______ A k-y-u-h- i-a t-m-a-a- ----------------------- A koyaushe ina tambaya. 0
stāstīt g--a g___ g-y- ---- gaya 0
Es stāstīju. N-----a. N_ f____ N- f-d-. -------- Na fada. 0
Es izstāstīju visu stāstu. N--ba d----ba--n ---a. N_ b_ d_ l______ d____ N- b- d- l-b-r-n d-k-. ---------------------- Na ba da labarin duka. 0
mācīties d-n --yi d__ k___ d-n k-y- -------- don koyi 0
Es mācījos. N- -oya. N_ k____ N- k-y-. -------- Na koya. 0
Es mācījos visu vakaru. N-----ka-atu-duk -a-ai-e. N_ y_ k_____ d__ m_______ N- y- k-r-t- d-k m-r-i-e- ------------------------- Na yi karatu duk maraice. 0
strādāt ai-i a___ a-k- ---- aiki 0
Es strādāju. Na yi-a-ki. N_ y_ a____ N- y- a-k-. ----------- Na yi aiki. 0
Es strādāju visu dienu. I-a aik----k-----. I__ a___ d__ y____ I-a a-k- d-k y-n-. ------------------ Ina aiki duk yini. 0
ēst abi-ci a_____ a-i-c- ------ abinci 0
Es paēdu. N--ci-a-inci N_ c_ a_____ N- c- a-i-c- ------------ Na ci abinci 0
Es apēdu visu ēdienu. N- c- du- a------. N_ c_ d__ a_______ N- c- d-k a-i-c-n- ------------------ Na ci duk abincin. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 hausu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.