Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   hu Múlt 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [nyolcvanhárom]

Múlt 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
piezvanīt t--e-onál-i t__________ t-l-f-n-l-i ----------- telefonálni 0
Es runāju pa telefonu. Te---on-l--m. T____________ T-l-f-n-l-a-. ------------- Telefonáltam. 0
Es runāju pa telefonu visu laiku. A- e-és- id-b----e--fon---am. A_ e____ i_____ t____________ A- e-é-z i-ő-e- t-l-f-n-l-a-. ----------------------------- Az egész időben telefonáltam. 0
jautāt kérd-zni k_______ k-r-e-n- -------- kérdezni 0
Es jautāju. K--dez--m. K_________ K-r-e-t-m- ---------- Kérdeztem. 0
Es vienmēr jautāju. Mi-dig------ztem. M_____ k_________ M-n-i- k-r-e-t-m- ----------------- Mindig kérdeztem. 0
stāstīt m-sél-i m______ m-s-l-i ------- mesélni 0
Es stāstīju. Mes-ltem. M________ M-s-l-e-. --------- Meséltem. 0
Es izstāstīju visu stāstu. A--e---z--ö-t----e--elm--é-t--. A_ e____ t_________ e__________ A- e-é-z t-r-é-e-e- e-m-s-l-e-. ------------------------------- Az egész történetet elmeséltem. 0
mācīties t-nu-ni t______ t-n-l-i ------- tanulni 0
Es mācījos. T----t-m. T________ T-n-l-a-. --------- Tanultam. 0
Es mācījos visu vakaru. E-é-- -s-e--an-l-am. E____ e___ t________ E-é-z e-t- t-n-l-a-. -------------------- Egész este tanultam. 0
strādāt d--g-z-i d_______ d-l-o-n- -------- dolgozni 0
Es strādāju. D-lg--ta-. D_________ D-l-o-t-m- ---------- Dolgoztam. 0
Es strādāju visu dienu. Eg-s----p -olgo-ta-. E____ n__ d_________ E-é-z n-p d-l-o-t-m- -------------------- Egész nap dolgoztam. 0
ēst e--i e___ e-n- ---- enni 0
Es paēdu. Et-em. E_____ E-t-m- ------ Ettem. 0
Es apēdu visu ēdienu. A- ös---s ---lt---g-tt--. A_ ö_____ é____ m________ A- ö-s-e- é-e-t m-g-t-e-. ------------------------- Az összes ételt megettem. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + ungāru (1-100) MP3 ungāru (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.