Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   pa ਭੂਤਕਾਲ 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [ਤਰਿਆਸੀ]

83 [Tari\'āsī]

ਭੂਤਕਾਲ 3

[bhūtakāla 3]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu pandžabu Spēlēt Vairāk
piezvanīt ਟੈ---ੋਨ ਕਰ-ਾ ਟੈ___ ਕ__ ਟ-ਲ-ਫ-ਨ ਕ-ਨ- ------------ ਟੈਲੀਫੋਨ ਕਰਨਾ 0
ṭai-īp-ō---k----ā ṭ_________ k_____ ṭ-i-ī-h-n- k-r-n- ----------------- ṭailīphōna karanā
Es runāju pa telefonu. ਮ----ੈ-ੀਫ-ਨ---ਤ--ਹ-। ਮੈਂ ਟੈ___ ਕੀ_ ਹੈ_ ਮ-ਂ ਟ-ਲ-ਫ-ਨ ਕ-ਤ- ਹ-। -------------------- ਮੈਂ ਟੈਲੀਫੋਨ ਕੀਤਾ ਹੈ। 0
m--- ----ī---n--kī-ā---i. m___ ṭ_________ k___ h___ m-i- ṭ-i-ī-h-n- k-t- h-i- ------------------------- maiṁ ṭailīphōna kītā hai.
Es runāju pa telefonu visu laiku. ਮੈਂ-ਬ-- - ਬਾਰ ---ੀਫ---ਕ-ਤਾ ਹ-। ਮੈਂ ਬਾ_ – ਬਾ_ ਟੈ___ ਕੀ_ ਹੈ_ ਮ-ਂ ਬ-ਰ – ਬ-ਰ ਟ-ਲ-ਫ-ਨ ਕ-ਤ- ਹ-। ------------------------------ ਮੈਂ ਬਾਰ – ਬਾਰ ਟੈਲੀਫੋਨ ਕੀਤਾ ਹੈ। 0
Mai- b-ra --bāra---i----ō-a k------i. M___ b___ – b___ ṭ_________ k___ h___ M-i- b-r- – b-r- ṭ-i-ī-h-n- k-t- h-i- ------------------------------------- Maiṁ bāra – bāra ṭailīphōna kītā hai.
jautāt ਪ---ਣਾ ਪੁੱ__ ਪ-ੱ-ਣ- ------ ਪੁੱਛਣਾ 0
P-c-a-ā P______ P-c-a-ā ------- Puchaṇā
Es jautāju. ਮ-- ਪ--ਛ-- ਹੈ। ਮੈਂ ਪੁੱ__ ਹੈ_ ਮ-ਂ ਪ-ੱ-ਿ- ਹ-। -------------- ਮੈਂ ਪੁੱਛਿਆ ਹੈ। 0
m-iṁ-p--h--ā---i. m___ p______ h___ m-i- p-c-i-ā h-i- ----------------- maiṁ puchi'ā hai.
Es vienmēr jautāju. ਮੈਂ -ਾ--–-ਬਾ--ਪੁੱ-ਿ--ਹ-। ਮੈਂ ਬਾ_ – ਬਾ_ ਪੁੱ__ ਹੈ_ ਮ-ਂ ਬ-ਰ – ਬ-ਰ ਪ-ੱ-ਿ- ਹ-। ------------------------ ਮੈਂ ਬਾਰ – ਬਾਰ ਪੁੱਛਿਆ ਹੈ। 0
M--- -āra –--ār- p--hi'ā-ha-. M___ b___ – b___ p______ h___ M-i- b-r- – b-r- p-c-i-ā h-i- ----------------------------- Maiṁ bāra – bāra puchi'ā hai.
stāstīt ਸ----ਣਾ ਸੁ___ ਸ-ਣ-ਉ-ਾ ------- ਸੁਣਾਉਣਾ 0
S--ā'-ṇā S_______ S-ṇ-'-ṇ- -------- Suṇā'uṇā
Es stāstīju. ਮੈ- -ੁਣ--ਆ-ਹੈ। ਮੈਂ ਸੁ___ ਹੈ_ ਮ-ਂ ਸ-ਣ-ਇ- ਹ-। -------------- ਮੈਂ ਸੁਣਾਇਆ ਹੈ। 0
m-i--s--ā'i'ā h-i. m___ s_______ h___ m-i- s-ṇ-'-'- h-i- ------------------ maiṁ suṇā'i'ā hai.
Es izstāstīju visu stāstu. ਮ-ਂ ---ੀ -------ੁਣ-ਈ-ਹੈ। ਮੈਂ ਪੂ_ ਕ__ ਸੁ__ ਹੈ_ ਮ-ਂ ਪ-ਰ- ਕ-ਾ-ੀ ਸ-ਣ-ਈ ਹ-। ------------------------ ਮੈਂ ਪੂਰੀ ਕਹਾਣੀ ਸੁਣਾਈ ਹੈ। 0
Maiṁ----ī k--āṇī -u-ā'----i. M___ p___ k_____ s_____ h___ M-i- p-r- k-h-ṇ- s-ṇ-'- h-i- ---------------------------- Maiṁ pūrī kahāṇī suṇā'ī hai.
mācīties ਸਿ-ਖਣਾ ਸਿੱ__ ਸ-ੱ-ਣ- ------ ਸਿੱਖਣਾ 0
S-kh-ṇā S______ S-k-a-ā ------- Sikhaṇā
Es mācījos. ਮ-ਂ ਸ-ੱ-ਿਆ-ਹੈ। ਮੈਂ ਸਿੱ__ ਹੈ_ ਮ-ਂ ਸ-ੱ-ਿ- ਹ-। -------------- ਮੈਂ ਸਿੱਖਿਆ ਹੈ। 0
maiṁ si-hi'ā----. m___ s______ h___ m-i- s-k-i-ā h-i- ----------------- maiṁ sikhi'ā hai.
Es mācījos visu vakaru. ਮ-ਂ ---ੀ---ਮ-----ਿਆ ਹ-। ਮੈਂ ਸਾ_ ਸ਼ਾ_ ਸਿੱ__ ਹੈ_ ਮ-ਂ ਸ-ਰ- ਸ਼-ਮ ਸ-ੱ-ਿ- ਹ-। ----------------------- ਮੈਂ ਸਾਰੀ ਸ਼ਾਮ ਸਿੱਖਿਆ ਹੈ। 0
Ma-ṁ---rī-ś--a---k---ā --i. M___ s___ ś___ s______ h___ M-i- s-r- ś-m- s-k-i-ā h-i- --------------------------- Maiṁ sārī śāma sikhi'ā hai.
strādāt ਕੰ---ਰ-ਾ ਕੰ_ ਕ__ ਕ-ਮ ਕ-ਨ- -------- ਕੰਮ ਕਰਨਾ 0
K-m- --ra-ā K___ k_____ K-m- k-r-n- ----------- Kama karanā
Es strādāju. ਮ-ਂ ਕੰਮ -ੀਤਾ -ੈ। ਮੈਂ ਕੰ_ ਕੀ_ ਹੈ_ ਮ-ਂ ਕ-ਮ ਕ-ਤ- ਹ-। ---------------- ਮੈਂ ਕੰਮ ਕੀਤਾ ਹੈ। 0
m--- --ma-kītā--a-. m___ k___ k___ h___ m-i- k-m- k-t- h-i- ------------------- maiṁ kama kītā hai.
Es strādāju visu dienu. ਮ-ਂ -ੂਰਾ--ਿਨ ਕ-- ---- -ੈ। ਮੈਂ ਪੂ_ ਦਿ_ ਕੰ_ ਕੀ_ ਹੈ_ ਮ-ਂ ਪ-ਰ- ਦ-ਨ ਕ-ਮ ਕ-ਤ- ਹ-। ------------------------- ਮੈਂ ਪੂਰਾ ਦਿਨ ਕੰਮ ਕੀਤਾ ਹੈ। 0
Maiṁ--ūrā d--a-k--- k--- ha-. M___ p___ d___ k___ k___ h___ M-i- p-r- d-n- k-m- k-t- h-i- ----------------------------- Maiṁ pūrā dina kama kītā hai.
ēst ਖਾ-ਾ ਖਾ_ ਖ-ਣ- ---- ਖਾਣਾ 0
K-ā-ā K____ K-ā-ā ----- Khāṇā
Es paēdu. ਮੈਂ-ਖ-ਧ--ਹੈ। ਮੈਂ ਖਾ_ ਹੈ_ ਮ-ਂ ਖ-ਧ- ਹ-। ------------ ਮੈਂ ਖਾਧਾ ਹੈ। 0
maiṁ -h---ā-h-i. m___ k_____ h___ m-i- k-ā-h- h-i- ---------------- maiṁ khādhā hai.
Es apēdu visu ēdienu. ਮ-----ਰਾ------ਖਾ--ਿ- ਹ-। ਮੈਂ ਸਾ_ ਭੋ__ ਖਾ ਲਿ_ ਹੈ_ ਮ-ਂ ਸ-ਰ- ਭ-ਜ- ਖ- ਲ-ਆ ਹ-। ------------------------ ਮੈਂ ਸਾਰਾ ਭੋਜਨ ਖਾ ਲਿਆ ਹੈ। 0
M-iṁ---rā-bh----a --ā-li'ā --i. M___ s___ b______ k__ l___ h___ M-i- s-r- b-ō-a-a k-ā l-'- h-i- ------------------------------- Maiṁ sārā bhōjana khā li'ā hai.

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.