Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   ps ماضی

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [ درې اتيا ]

83 [ درې اتيا ]

ماضی

[māzy]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu puštu Spēlēt Vairāk
piezvanīt ټل-ف-ن---ل ټ_____ ک__ ټ-ی-و- ک-ل ---------- ټلیفون کول 0
ṯly--- kol ṯ_____ k__ ṯ-y-o- k-l ---------- ṯlyfon kol
Es runāju pa telefonu. م- ت--ف---وک-. م_ ت_____ و___ م- ت-ی-و- و-ړ- -------------- ما تلیفون وکړ. 0
ما -ل-----وک-. م_ ت_____ و___ م- ت-ی-و- و-ړ- -------------- ما تلیفون وکړ.
Es runāju pa telefonu visu laiku. ز--هر---- پ---ل--ون-ک- و-. ز_ ه_ و__ پ_ ت_____ ک_ و__ ز- ه- و-ت پ- ت-ی-و- ک- و-. -------------------------- زه هر وخت په تلیفون کې وم. 0
ز- -- ----په --یفون--ې و-. ز_ ه_ و__ پ_ ت_____ ک_ و__ ز- ه- و-ت پ- ت-ی-و- ک- و-. -------------------------- زه هر وخت په تلیفون کې وم.
jautāt پوښتنه پ_____ پ-ښ-ن- ------ پوښتنه 0
پو-ت-ه پ_____ پ-ښ-ن- ------ پوښتنه
Es jautāju. م----وښ-ل. م_ و______ م- و-و-ت-. ---------- ما وپوښتل. 0
ما وپ-ښ-ل. م_ و______ م- و-و-ت-. ---------- ما وپوښتل.
Es vienmēr jautāju. م- ہمی-- -و-------ې--.. م_ ہ____ پ_____ ک__ .__ م- ہ-ی-ہ پ-ښ-ن- ک-ې .-. ----------------------- ما ہمیشہ پوښتنه کړې ... 0
mā-m---p-ǩtna --ê m_ m__ p_____ k__ m- m-š p-ǩ-n- k-ê ----------------- mā myš poǩtna kṟê
stāstīt و-ل و__ و-ل --- ویل 0
oyl o__ o-l --- oyl
Es stāstīju. ما-----. م_ و____ م- و-ی-. -------- ما وویل. 0
ما و-ی-. م_ و____ م- و-ی-. -------- ما وویل.
Es izstāstīju visu stāstu. ټ----کیسه-م-----ه--ک--. ټ___ ک___ م_ و___ و____ ټ-ل- ک-س- م- و-ت- و-ړ-. ----------------------- ټوله کیسه مې ورته وکړه. 0
ټو-- کی-ه-م--و-ته وک--. ټ___ ک___ م_ و___ و____ ټ-ل- ک-س- م- و-ت- و-ړ-. ----------------------- ټوله کیسه مې ورته وکړه.
mācīties زده ک-ل ز__ ک__ ز-ه ک-ل ------- زده کول 0
زد--ک-ل ز__ ک__ ز-ه ک-ل ------- زده کول
Es mācījos. ما -ده کړ-. م_ ز__ ک___ م- ز-ه ک-ي- ----------- ما زده کړي. 0
ما ز-- ک--. م_ ز__ ک___ م- ز-ه ک-ي- ----------- ما زده کړي.
Es mācījos visu vakaru. م---و- ----م مطا--ه--ک--. م_ ټ__ م____ م_____ و____ م- ټ-ل م-ښ-م م-ا-ع- و-ړ-. ------------------------- ما ټول ماښام مطالعه وکړه. 0
ما--و--م-ښام ---لعه--ک-ه. م_ ټ__ م____ م_____ و____ م- ټ-ل م-ښ-م م-ا-ع- و-ړ-. ------------------------- ما ټول ماښام مطالعه وکړه.
strādāt ک-ر ک__ ک-ر --- کار 0
ک-ر ک__ ک-ر --- کار
Es strādāju. م-------ړ- د-. م_ ک__ ک__ د__ م- ک-ر ک-ی د-. -------------- ما کار کړی دی. 0
م- کا- ک-- دی. م_ ک__ ک__ د__ م- ک-ر ک-ی د-. -------------- ما کار کړی دی.
Es strādāju visu dienu. زه -و-- و----ا- کوم. ز_ ټ___ و__ ک__ ک___ ز- ټ-ل- و-ځ ک-ر ک-م- -------------------- زه ټوله ورځ کار کوم. 0
زه ټو-ه--رځ--ار -وم. ز_ ټ___ و__ ک__ ک___ ز- ټ-ل- و-ځ ک-ر ک-م- -------------------- زه ټوله ورځ کار کوم.
ēst خوړل خ___ خ-ړ- ---- خوړل 0
ǩo-l ǩ___ ǩ-ṟ- ---- ǩoṟl
Es paēdu. م- -و-ل--د-. م_ خ____ د__ م- خ-ړ-ې د-. ------------ ما خوړلې دي. 0
ما --ړل- -ي. م_ خ____ د__ م- خ-ړ-ې د-. ------------ ما خوړلې دي.
Es apēdu visu ēdienu. ما ټول --ا-ه -خوړل. م_ ټ__ خ____ و_____ م- ټ-ل خ-ا-ه و-و-ل- ------------------- ما ټول خواړه وخوړل. 0
م- ټ-------ه----ړل. م_ ټ__ خ____ و_____ م- ټ-ل خ-ا-ه و-و-ل- ------------------- ما ټول خواړه وخوړل.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 puštu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.