Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   sk Minulý čas 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [osemdesiattri]

Minulý čas 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
piezvanīt te-----o-ať t__________ t-l-f-n-v-ť ----------- telefonovať 0
Es runāju pa telefonu. Te---o-ov-l-s--. T__________ s___ T-l-f-n-v-l s-m- ---------------- Telefonoval som. 0
Es runāju pa telefonu visu laiku. Celý č-- --m----ef--ova-. C___ č__ s__ t___________ C-l- č-s s-m t-l-f-n-v-l- ------------------------- Celý čas som telefonoval. 0
jautāt p--ať -a p____ s_ p-t-ť s- -------- pýtať sa 0
Es jautāju. O---al -om sa. O_____ s__ s__ O-ý-a- s-m s-. -------------- Opýtal som sa. 0
Es vienmēr jautāju. V-----om -a ---a-. V___ s__ s_ p_____ V-d- s-m s- p-t-l- ------------------ Vždy som sa pýtal. 0
stāstīt r--práv-ť r________ r-z-r-v-ť --------- rozprávať 0
Es stāstīju. R----á--- --m. R________ s___ R-z-r-v-l s-m- -------------- Rozprával som. 0
Es izstāstīju visu stāstu. R--p--v-l so-----ý -r--eh. R________ s__ c___ p______ R-z-r-v-l s-m c-l- p-í-e-. -------------------------- Rozprával som celý príbeh. 0
mācīties uč-ť-sa u___ s_ u-i- s- ------- učiť sa 0
Es mācījos. Uč-l--o--sa. U___ s__ s__ U-i- s-m s-. ------------ Učil som sa. 0
Es mācījos visu vakaru. Uč---s---sa-c--ý ---e-. U___ s__ s_ c___ v_____ U-i- s-m s- c-l- v-č-r- ----------------------- Učil som sa celý večer. 0
strādāt p------ť p_______ p-a-o-a- -------- pracovať 0
Es strādāju. Pr-cov-- -o-. P_______ s___ P-a-o-a- s-m- ------------- Pracoval som. 0
Es strādāju visu dienu. Pr---v-- -om ---- -e-. P_______ s__ c___ d___ P-a-o-a- s-m c-l- d-ň- ---------------------- Pracoval som celý deň. 0
ēst j-sť j___ j-s- ---- jesť 0
Es paēdu. J-dol----. J____ s___ J-d-l s-m- ---------- Jedol som. 0
Es apēdu visu ēdienu. Z----l --m ce-é -edlo. Z_____ s__ c___ j_____ Z-e-o- s-m c-l- j-d-o- ---------------------- Zjedol som celé jedlo. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + slovāku (1-100) MP3 slovāku (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.