Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   uz otgan 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [sakson uch]

otgan 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu uzbeku Spēlēt Vairāk
piezvanīt q--g-r-- q---ng q_______ q_____ q-n-i-o- q-l-n- --------------- qongiroq qiling 0
Es runāju pa telefonu. M-n t--ef-- q---im. M__ t______ q______ M-n t-l-f-n q-l-i-. ------------------- Men telefon qildim. 0
Es runāju pa telefonu visu laiku. M-n--o-m-----f-n-a ed-m. M__ d___ t________ e____ M-n d-i- t-l-f-n-a e-i-. ------------------------ Men doim telefonda edim. 0
jautāt sor--g s_____ s-r-n- ------ sorang 0
Es jautāju. Me--s-r--im. M__ s_______ M-n s-r-d-m- ------------ Men soradim. 0
Es vienmēr jautāju. Men-h-- d-i--so-a-im. M__ h__ d___ s_______ M-n h-r d-i- s-r-d-m- --------------------- Men har doim soradim. 0
stāstīt ayt a__ a-t --- ayt 0
Es stāstīju. M-n a-t-im. M__ a______ M-n a-t-i-. ----------- Men aytdim. 0
Es izstāstīju visu stāstu. M-- b--un-vo---ni--yt-- --rd-m. M__ b____ v______ a____ b______ M-n b-t-n v-q-a-i a-t-b b-r-i-. ------------------------------- Men butun voqeani aytib berdim. 0
mācīties o-gan--h o_______ o-g-n-s- -------- organish 0
Es mācījos. M-- -r-a---m. M__ o________ M-n o-g-n-i-. ------------- Men organdim. 0
Es mācījos visu vakaru. K---qu-un--‘-i--m. K________ o_______ K-c-q-r-n o-q-d-m- ------------------ Kechqurun o‘qidim. 0
strādāt i-h i__ i-h --- ish 0
Es strādāju. Me- -s----i-. M__ i________ M-n i-h-a-i-. ------------- Men ishladim. 0
Es strādāju visu dienu. Me- -u--bo-i i---adim. M__ k__ b___ i________ M-n k-n b-y- i-h-a-i-. ---------------------- Men kun boyi ishladim. 0
ēst ovq-t o____ o-q-t ----- ovqat 0
Es paēdu. Men--e-i-. M__ y_____ M-n y-d-m- ---------- Men yedim. 0
Es apēdu visu ēdienu. M-n --m-a -vq---- y----. M__ h____ o______ y_____ M-n h-m-a o-q-t-i y-d-m- ------------------------ Men hamma ovqatni yedim. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 uzbeku (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.