म-झे-न-ीं--त--क- वह--ेरे ब------ं स-चता--ै -- ---ं
मु_ न_ प_ कि व_ मे_ बा_ में सो__ है या न_
म-झ- न-ी- प-ा क- व- म-र- ब-र- म-ं स-च-ा ह- य- न-ी-
--------------------------------------------------
मुझे नहीं पता कि वह मेरे बारे में सोचता है या नहीं 0 mu--e n--in-pata k- -ah --r- -aa-- --in --c-a-a-h-i -a --h-nm____ n____ p___ k_ v__ m___ b____ m___ s______ h__ y_ n____m-j-e n-h-n p-t- k- v-h m-r- b-a-e m-i- s-c-a-a h-i y- n-h-n------------------------------------------------------------mujhe nahin pata ki vah mere baare mein sochata hai ya nahin
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Es jautāju sev, vai viņš domā par mani?
मुझे नहीं पता कि वह मेरे बारे में सोचता है या नहीं
mujhe nahin pata ki vah mere baare mein sochata hai ya nahin
मुझे-न-ी----- -ि-उ-की-को- -र-है -ा न-ीं
मु_ न_ प_ कि उ__ को_ औ_ है या न_
म-झ- न-ी- प-ा क- उ-क- क-ई औ- ह- य- न-ी-
---------------------------------------
मुझे नहीं पता कि उसकी कोई और है या नहीं 0 m--he n---- p--a k- usakee ko-e--u- hai ---na-inm____ n____ p___ k_ u_____ k___ a__ h__ y_ n____m-j-e n-h-n p-t- k- u-a-e- k-e- a-r h-i y- n-h-n------------------------------------------------mujhe nahin pata ki usakee koee aur hai ya nahin
मुझे -ह-ं---ा-क- -- -ू--बोल---ा-है-या--हीं
मु_ न_ प_ कि व_ झू_ बो_ र_ है या न_
म-झ- न-ी- प-ा क- व- झ-ठ ब-ल र-ा ह- य- न-ी-
------------------------------------------
मुझे नहीं पता कि वह झूठ बोल रहा है या नहीं 0 m--h- n--i- ---a-ki -ah ----t- --l r----h-i ya---hinm____ n____ p___ k_ v__ j_____ b__ r___ h__ y_ n____m-j-e n-h-n p-t- k- v-h j-o-t- b-l r-h- h-i y- n-h-n----------------------------------------------------mujhe nahin pata ki vah jhooth bol raha hai ya nahin
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Es jautāju sev, vai viņš melo?
मुझे नहीं पता कि वह झूठ बोल रहा है या नहीं
mujhe nahin pata ki vah jhooth bol raha hai ya nahin
Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības.
Tas notiek pilnīgi automātiski.
Mēs to neapzināmies.
Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu.
Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā.
Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu.
Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus.
Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi.
Tām jārīkojas ekonomiski.
Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti.
Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži.
Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek.
Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus.
Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs.
Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir.
Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties.
Pieaugušie mācas valodas savādāk.
Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi.
Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem.
Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība.
Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma.
To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem.
Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos.
Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos.
Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti.
Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi.
Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts.
Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...