Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar vai   »   hu Mellékmondatok: vajon - “e” kérdőszóval

93 [deviņdesmit trīs]

Palīgteikumi ar vai

Palīgteikumi ar vai

93 [kilencvenhárom]

Mellékmondatok: vajon - “e” kérdőszóval

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
Es nezinu, vai viņš mani mīl. Ne---u-------j----z---t-e. N__ t_____ v____ s________ N-m t-d-m- v-j-n s-e-e---. -------------------------- Nem tudom, vajon szeret-e. 0
Es nezinu, vai viņš nāks atpakaļ. Nem t--om, --jon-v---z-jön--. N__ t_____ v____ v___________ N-m t-d-m- v-j-n v-s-z-j-n-e- ----------------------------- Nem tudom, vajon visszajön-e. 0
Es nezinu, vai viņš man piezvanīs. N-m---do------on-fe-h---e. N__ t_____ v____ f________ N-m t-d-m- v-j-n f-l-í---. -------------------------- Nem tudom, vajon felhív-e. 0
Vai viņš mani mīl? V-j-n sze-e--e --g-m? V____ s_______ e_____ V-j-n s-e-e--- e-g-m- --------------------- Vajon szeret-e engem? 0
Vai viņš nāks atpakaļ? V--on---s--a-ö---? V____ v___________ V-j-n v-s-z-j-n-e- ------------------ Vajon visszajön-e? 0
Vai viņš man piezvanīs? V-j-n-fe------ -ng--? V____ f_______ e_____ V-j-n f-l-í--- e-g-m- --------------------- Vajon felhív-e engem? 0
Es jautāju sev, vai viņš domā par mani? Az-n-tű-ő-ö-- -ajo- -o-do--e ---? A___ t_______ v____ g_______ r___ A-o- t-n-d-m- v-j-n g-n-o--- r-m- --------------------------------- Azon tűnődöm, vajon gondol-e rám? 0
Es jautāju sev, vai viņam ir kāda cita? Az-------dö-,-vajo- va--- ------je? A___ t_______ v____ v____ v________ A-o- t-n-d-m- v-j-n v-n-e v-l-k-j-? ----------------------------------- Azon tűnődöm, vajon van-e valakije? 0
Es jautāju sev, vai viņš melo? Az-- ----d-m,----on-h-zu-ik--? A___ t_______ v____ h_________ A-o- t-n-d-m- v-j-n h-z-d-k-e- ------------------------------ Azon tűnődöm, vajon hazudik-e? 0
Vai viņš domā par mani? V-jon g-n-ol-----m? V____ g_______ r___ V-j-n g-n-o--- r-m- ------------------- Vajon gondol-e rám? 0
Vai viņam ir kāda cita? V-jon ----e-v---k-je? V____ v____ v________ V-j-n v-n-e v-l-k-j-? --------------------- Vajon van-e valakije? 0
Vai viņš saka patiesību? Vajon--z---a--á-ot -on-ja-e? V____ a_ i________ m________ V-j-n a- i-a-s-g-t m-n-j---? ---------------------------- Vajon az igazságot mondja-e? 0
Es šaubos, vai es viņam patiešām patīku. K-tel----m- --jon---lób-n ke--e--e---g-m. K__________ v____ v______ k_______ e_____ K-t-l-e-e-, v-j-n v-l-b-n k-d-e--- e-g-m- ----------------------------------------- Kételkedem, vajon valóban kedvel-e engem. 0
Es šaubos, vai viņš man rakstīs. Kételkede-, va-o--í--- ---e-. K__________ v____ í___ n_____ K-t-l-e-e-, v-j-n í--- n-k-m- ----------------------------- Kételkedem, vajon ír-e nekem. 0
Es šaubos, vai viņš mani precēs. K-tel-ed-m--v---- ----s--e-fel------. K__________ v____ e_______ f_________ K-t-l-e-e-, v-j-n e-v-s--- f-l-s-g-l- ------------------------------------- Kételkedem, vajon elvesz-e feleségül. 0
Vai es viņam patiešām patīku? Vaj-- t-n--eg-k--v-l-e? V____ t______ k________ V-j-n t-n-l-g k-d-e---? ----------------------- Vajon tényleg kedvel-e? 0
Vai viņš man rakstīs? V-----ír-- --ke-? V____ í___ n_____ V-j-n í--- n-k-m- ----------------- Vajon ír-e nekem? 0
Vai viņš mani precēs? Vajo--el---z-e-fe--s---l? V____ e_______ f_________ V-j-n e-v-s--- f-l-s-g-l- ------------------------- Vajon elvesz-e feleségül? 0

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...