Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar vai   »   sk Vedľajšie vety s či

93 [deviņdesmit trīs]

Palīgteikumi ar vai

Palīgteikumi ar vai

93 [deväťdesiattri]

Vedľajšie vety s či

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
Es nezinu, vai viņš mani mīl. Nevie-,------ ---i. N______ č_ m_ ľ____ N-v-e-, č- m- ľ-b-. ------------------- Neviem, či ma ľúbi. 0
Es nezinu, vai viņš nāks atpakaļ. Nevie---č-----vr-ti. N______ č_ s_ v_____ N-v-e-, č- s- v-á-i- -------------------- Neviem, či sa vráti. 0
Es nezinu, vai viņš man piezvanīs. N--ie-,--i m----vo-á. N______ č_ m_ z______ N-v-e-, č- m- z-v-l-. --------------------- Neviem, či mi zavolá. 0
Vai viņš mani mīl? Č- -a vô--c -úb-? Č_ m_ v____ ľ____ Č- m- v-b-c ľ-b-? ----------------- Či ma vôbec ľúbi? 0
Vai viņš nāks atpakaļ? Č- sa-----c---á--? Č_ s_ v____ v_____ Č- s- v-b-c v-á-i- ------------------ Či sa vôbec vráti? 0
Vai viņš man piezvanīs? Či--i -ôb-c ---olá? Č_ m_ v____ z______ Č- m- v-b-c z-v-l-? ------------------- Či mi vôbec zavolá? 0
Es jautāju sev, vai viņš domā par mani? P-----s---č- n---------l-. P____ s__ č_ n_ m__ m_____ P-t-m s-, č- n- m-a m-s-í- -------------------------- Pýtam sa, či na mňa myslí. 0
Es jautāju sev, vai viņam ir kāda cita? P-t-m-s-, č---á --j----druhú. P____ s__ č_ m_ n_____ d_____ P-t-m s-, č- m- n-j-k- d-u-ú- ----------------------------- Pýtam sa, či má nejakú druhú. 0
Es jautāju sev, vai viņš melo? Pýt-m-s-, -i--l---. P____ s__ č_ k_____ P-t-m s-, č- k-a-e- ------------------- Pýtam sa, či klame. 0
Vai viņš domā par mani? Či-len -a mňa---sl-? Č_ l__ n_ m__ m_____ Č- l-n n- m-a m-s-í- -------------------- Či len na mňa myslí? 0
Vai viņam ir kāda cita? Č---en--e-- -e---ú-dru-ú? Č_ l__ n___ n_____ d_____ Č- l-n n-m- n-j-k- d-u-ú- ------------------------- Či len nemá nejakú druhú? 0
Vai viņš saka patiesību? Č--le--hov-r---ravd-? Č_ l__ h_____ p______ Č- l-n h-v-r- p-a-d-? --------------------- Či len hovorí pravdu? 0
Es šaubos, vai es viņam patiešām patīku. P---y-uje- o tom- ---ma má--k--o-ne rád. P_________ o t___ č_ m_ m_ s_______ r___ P-c-y-u-e- o t-m- č- m- m- s-u-o-n- r-d- ---------------------------------------- Pochybujem o tom, či ma má skutočne rád. 0
Es šaubos, vai viņš man rakstīs. P-ch--u--- o -o-,-č--mi-na-íš-. P_________ o t___ č_ m_ n______ P-c-y-u-e- o t-m- č- m- n-p-š-. ------------------------------- Pochybujem o tom, či mi napíše. 0
Es šaubos, vai viņš mani precēs. Po-hyb-je- o tom, či--- ---m--- --ení. P_________ o t___ č_ s_ s_ m___ o_____ P-c-y-u-e- o t-m- č- s- s- m-o- o-e-í- -------------------------------------- Pochybujem o tom, či sa so mnou ožení. 0
Vai es viņam patiešām patīku? Ć--ma -á -e----o-a- --d? Ć_ m_ m_ l__ n_____ r___ Ć- m- m- l-n n-o-a- r-d- ------------------------ Ći ma má len naozaj rád? 0
Vai viņš man rakstīs? Č--mi len-n-p-še? Č_ m_ l__ n______ Č- m- l-n n-p-š-? ----------------- Či mi len napíše? 0
Vai viņš mani precēs? Č- -- -e---- m--u ožení? Č_ s_ l__ s_ m___ o_____ Č- s- l-n s- m-o- o-e-í- ------------------------ Či sa len so mnou ožení? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + slovāku (1-100) MP3 slovāku (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...