Он водит машину, несмотря на то, что у него нет прав.
Kaut arī iela ir slidena, viņš brauc ātri.
Въп-ек--че п-т---е х--з-ав,--ой--а-а-б--з-.
В______ ч_ п____ е х_______ т__ к___ б_____
В-п-е-и ч- п-т-т е х-ъ-г-в- т-й к-р- б-р-о-
-------------------------------------------
Въпреки че пътят е хлъзгав, той кара бързо. 0 V---eki ch- p---at--e--h---g-v, to- k----b-rz-.V______ c__ p_____ y_ k________ t__ k___ b_____V-p-e-i c-e p-t-a- y- k-l-z-a-, t-y k-r- b-r-o------------------------------------------------Vypreki che pytyat ye khlyzgav, toy kara byrzo.
Viņa nevar atrast darbavietu, kaut arī ir studējusi.
Т---е -- -ами-а-работа--в-пр--и--е-----едв-л-.
Т_ н_ с_ н_____ р______ в______ ч_ е с________
Т- н- с- н-м-р- р-б-т-, в-п-е-и ч- е с-е-в-л-.
----------------------------------------------
Тя не си намира работа, въпреки че е следвала. 0 T-- ne -- na-i-a r-bot-, vy-r-ki c-e -- sle-va--.T__ n_ s_ n_____ r______ v______ c__ y_ s________T-a n- s- n-m-r- r-b-t-, v-p-e-i c-e y- s-e-v-l-.-------------------------------------------------Tya ne si namira rabota, vypreki che ye sledvala.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Viņa nevar atrast darbavietu, kaut arī ir studējusi.
Она не может найти работу, несмотря на то, что у неё высшее образование.
Viņa neiet pie ārsta, kaut gan viņai ir sāpes.
Тя -е---ив- н--л-кар, --пр--- че --а--олк-.
Т_ н_ о____ н_ л_____ в______ ч_ и__ б_____
Т- н- о-и-а н- л-к-р- в-п-е-и ч- и-а б-л-и-
-------------------------------------------
Тя не отива на лекар, въпреки че има болки. 0 T-- ---oti-a----l-k-r- v---eki-c-e --a -ol--.T__ n_ o____ n_ l_____ v______ c__ i__ b_____T-a n- o-i-a n- l-k-r- v-p-e-i c-e i-a b-l-i----------------------------------------------Tya ne otiva na lekar, vypreki che ima bolki.
Jauni cilvēki mācas atšķirīgi no vecākiem cilvēkiem
Bērni iemācas valodu salīdzinoši ātri.
Parasti tas pieaugušajiem aizņem vairāk laika.
Bet bērni nemācas labāk par pieaugušajiem.
Viņi, vienkārši, mācas savādāk.
Apgūstot valodu, smadzenēm ir diezgan daudz jāizpilda.
Tām jāapgūst vairākas lietas vienlaicīgi.
Cilvēkam mācoties valodu, nepietiek vien ar domāšanu.
Viņam arī jāiemācas izrunāt jaunos vārdus.
Priekš tā, runas orgāniem jāapgūst jaunas kustības.
Smadzenēm arī jāiemācas reaģēt dažādās situācijās.
Runāt svešā valodā ir izaicinājums.
Pieaugušie katrā dzīves posmā apgūst valodu savādāk.
20 un 30 gadu vecumā cilvēkiem vēl ir mācīšanās rutīna.
Skola vai studijas nav bijušas tik senā pagātnē.
Tādēļ smadzenes ir labi uztrennētas.
Tādēļ tas var apgūt svešvalodu ļoti augstā līmenī.
Cilvēki vecumā starp 40 un 50 jau daudz ko ir apguvuši.
Smadzenes gūst labumu no to pieredzes.
Tās var labi savienot jaunu saturu ar vecajām zināšanām.
Šajā vecumā tas vislabāk apgūst lietas, kuras jau ir pazīstamas.
Piemēram, valodas, kas ir līdzīgas iepriekš apgūtajām valodām.
60 un 70 gadu vecumā, cilvēkiem parasti ir daudz laika.
Viņi var bieži vingrināties.
Šis īpaši ir nozīmīgs priekšnoteikums apgūstot valodas.
Cilvēki gados, piemēram, īpaši labi apgūst svešvalodas rakstību.
Katrs var mācīties valodu jebkurā vecumā.
Smadzenes arī pēc pubertātes vecuma veido jaunas nervu šūnas.
Un to tās dara ar patiesi lielu prieku…