Sarunvārdnīca

lv Vietējais sabiedriskais transports   »   zh 公共的郊区运输

36 [trīsdesmit seši]

Vietējais sabiedriskais transports

Vietējais sabiedriskais transports

36[三十六]

36 [Sānshíliù]

公共的郊区运输

[gōnggòng de jiāoqū yùnshū]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ķīniešu (vienkāršotā) Spēlēt Vairāk
Kur ir autobusa pietura? 公-汽车站 在 -- ? 公____ 在 哪_ ? 公-汽-站 在 哪- ? ------------ 公共汽车站 在 哪里 ? 0
g---gò----ì--ē-zh-n--ài--ǎ-ǐ? g_______ q____ z___ z__ n____ g-n-g-n- q-c-ē z-à- z-i n-l-? ----------------------------- gōnggòng qìchē zhàn zài nǎlǐ?
Kurš autobuss brauc uz centru? 哪- -共-- -往-市中心-? 哪_ 公___ 开_ 市__ ? 哪- 公-汽- 开- 市-心 ? ---------------- 哪路 公共汽车 开往 市中心 ? 0
Nǎ--ù-g-ng--ng q-----k-- -ǎng sh- -hō-gxī-? N_ l_ g_______ q____ k__ w___ s__ z________ N- l- g-n-g-n- q-c-ē k-i w-n- s-ì z-ō-g-ī-? ------------------------------------------- Nǎ lù gōnggòng qìchē kāi wǎng shì zhōngxīn?
Ar kuru tramvaju / trolejbusu / autobusu man jābrauc? 我-得 乘坐 哪一路 车-? 我 得 乘_ 哪__ 车 ? 我 得 乘- 哪-路 车 ? -------------- 我 得 乘坐 哪一路 车 ? 0
Wǒ-d--c-é----- n--yī-- c-ē? W_ d_ c_______ n_ y___ c___ W- d- c-é-g-u- n- y-l- c-ē- --------------------------- Wǒ dé chéngzuò nǎ yīlù chē?
Vai man ir jāpārsēžas? 我---在 ---车 吗 ? 我 得 在 中___ 吗 ? 我 得 在 中-换- 吗 ? -------------- 我 得 在 中途换车 吗 ? 0
Wǒ-d- z-- -h---t---u-n---- -a? W_ d_ z__ z______ h___ c__ m__ W- d- z-i z-ō-g-ú h-à- c-ē m-? ------------------------------ Wǒ dé zài zhōngtú huàn chē ma?
Kur man ir jāpārsēžas? 我-得-在 哪- ---? 我 得 在 哪_ 换_ ? 我 得 在 哪- 换- ? ------------- 我 得 在 哪里 换车 ? 0
Wǒ----zài--ǎ-- -----chē? W_ d_ z__ n___ h___ c___ W- d- z-i n-l- h-à- c-ē- ------------------------ Wǒ dé zài nǎlǐ huàn chē?
Cik maksā braukšanas biļete? 一--车- --钱 ? 一_ 车_ 多__ ? 一- 车- 多-钱 ? ----------- 一张 车票 多少钱 ? 0
Y- z-----chēpiào---ō-h-o -ián? Y_ z____ c______ d______ q____ Y- z-ā-g c-ē-i-o d-ō-h-o q-á-? ------------------------------ Yī zhāng chēpiào duōshǎo qián?
Cik pieturu ir līdz centram? 到 市-- 要 多---? 到 市__ 要 多__ ? 到 市-心 要 多-站 ? ------------- 到 市中心 要 多少站 ? 0
D-o s-- --ōn-x---yào d-ō---- ---n? D__ s__ z_______ y__ d______ z____ D-o s-ì z-ō-g-ī- y-o d-ō-h-o z-à-? ---------------------------------- Dào shì zhōngxīn yào duōshǎo zhàn?
Jums šeit jāizkāpj. 您-得 - 这- -车-。 您 得 在 这_ 下_ 。 您 得 在 这- 下- 。 ------------- 您 得 在 这里 下车 。 0
Ní- d- z-- -h-lǐ --- -hē. N__ d_ z__ z____ x__ c___ N-n d- z-i z-è-ǐ x-à c-ē- ------------------------- Nín dé zài zhèlǐ xià chē.
Jums jāizkāpj pa aizmugurējām durvīm. 您 -须-从 ----车 。 您 必_ 从 后_ 下_ 。 您 必- 从 后- 下- 。 -------------- 您 必须 从 后面 下车 。 0
Nín -ì-ū c--- hò----------c-ē. N__ b___ c___ h______ x__ c___ N-n b-x- c-n- h-u-i-n x-à c-ē- ------------------------------ Nín bìxū cóng hòumiàn xià chē.
Nākamais metro vilciens nāks pēc 5 minūtēm. 下- -铁-五-钟 ---。 下_ 地_ 五__ 后_ 。 下- 地- 五-钟 后- 。 -------------- 下趟 地铁 五分钟 后来 。 0
Xi---à-g -ì--ě-wǔ-fē--hō-g-hò--ái. X__ t___ d____ w_ f_______ h______ X-à t-n- d-t-ě w- f-n-h-n- h-u-á-. ---------------------------------- Xià tàng dìtiě wǔ fēnzhōng hòulái.
Nākamais tramvajs nāks pēc 10 minūtēm. 下趟 有--车 十分--后--。 下_ 有___ 十__ 后_ 。 下- 有-电- 十-钟 后- 。 ---------------- 下趟 有轨电车 十分钟 后到 。 0
X-à -à-- --u -u----à-ch--s-í ---zhōng --u--ào. X__ t___ y__ g__ d______ s__ f_______ h__ d___ X-à t-n- y-u g-ǐ d-à-c-ē s-í f-n-h-n- h-u d-o- ---------------------------------------------- Xià tàng yǒu guǐ diànchē shí fēnzhōng hòu dào.
Nākamais autobuss nāks pēc 15 minūtēm. 下趟 --汽车 -五分- 后--。 下_ 公___ 十___ 后_ 。 下- 公-汽- 十-分- 后- 。 ----------------- 下趟 公共汽车 十五分钟 后到 。 0
X-à--à-g-gōngg--- -ì-hē--híw---ēn-h--- --- d-o. X__ t___ g_______ q____ s____ f_______ h__ d___ X-à t-n- g-n-g-n- q-c-ē s-í-ǔ f-n-h-n- h-u d-o- ----------------------------------------------- Xià tàng gōnggòng qìchē shíwǔ fēnzhōng hòu dào.
Cikos ir pēdējais metro vilciens? 最--班 ---什---候 开 ? 最___ 地_ 什_ 时_ 开 ? 最-一- 地- 什- 时- 开 ? ----------------- 最后一班 地铁 什么 时候 开 ? 0
Zuì-òu--- --- dì-iě-sh---- s----u ---? Z_____ y_ b__ d____ s_____ s_____ k___ Z-ì-ò- y- b-n d-t-ě s-é-m- s-í-ò- k-i- -------------------------------------- Zuìhòu yī bān dìtiě shénme shíhòu kāi?
Cikos ir pēdējais tramvajs? 最后一- 有--- 什么 时候 开-? 最___ 有___ 什_ 时_ 开 ? 最-一- 有-电- 什- 时- 开 ? ------------------- 最后一班 有轨电车 什么 时候 开 ? 0
Zuìhò--yī --- yǒu gu---ià-c-ē s-én---sh---u---i? Z_____ y_ b__ y__ g__ d______ s_____ s_____ k___ Z-ì-ò- y- b-n y-u g-ǐ d-à-c-ē s-é-m- s-í-ò- k-i- ------------------------------------------------ Zuìhòu yī bān yǒu guǐ diànchē shénme shíhòu kāi?
Cikos ir pēdējais autobuss? 最-一---共汽车--么 -- --? 最___ 公___ 什_ 时_ 开 ? 最-一- 公-汽- 什- 时- 开 ? ------------------- 最后一班 公共汽车 什么 时候 开 ? 0
Z-ìhòu -ī -ā- -ōn--òn- q---ē-----me--híh-- -ā-? Z_____ y_ b__ g_______ q____ s_____ s_____ k___ Z-ì-ò- y- b-n g-n-g-n- q-c-ē s-é-m- s-í-ò- k-i- ----------------------------------------------- Zuìhòu yī bān gōnggòng qìchē shénme shíhòu kāi?
Vai Jums ir braukšanas biļete? 您----票 --? 您 有 车_ 吗 ? 您 有 车- 吗 ? ---------- 您 有 车票 吗 ? 0
Nín--ǒ--c---i-o-m-? N__ y__ c______ m__ N-n y-u c-ē-i-o m-? ------------------- Nín yǒu chēpiào ma?
Biļete? – Nē, man nav. 车票-- 不， 我 没- 。 车_ ? 不_ 我 没_ 。 车- ? 不- 我 没- 。 -------------- 车票 ? 不， 我 没有 。 0
C-ē----- --,-wǒ m-----. C_______ B__ w_ m______ C-ē-i-o- B-, w- m-i-ǒ-. ----------------------- Chēpiào? Bù, wǒ méiyǒu.
Tad Jums jāmaksā soda nauda. 那-您----交 罚-/罚款 。 那 您 必_ 交 罚____ 。 那 您 必- 交 罚-/-款 。 ---------------- 那 您 必须 交 罚金/罚款 。 0
Nà -í-----ū ---o f-j-n/ fá--ǎn. N_ n__ b___ j___ f_____ f______ N- n-n b-x- j-ā- f-j-n- f-k-ǎ-. ------------------------------- Nà nín bìxū jiāo fájīn/ fákuǎn.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + ķīniešu (vienkāršotā) (1-100) MP3 ķīniešu (vienkāršotā) (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodas attīstība

Tas ir skaidrs, kādēļ mēs viens ar otru sarunājamies. Mēs vēlamies apmainīties ar idejām un saprast viens otru. Kā valoda ir cēlusies, tas ir nav tik skaidrs. Vairākas teorijas pastāv. Skaidrs ir tas, ka valoda ir ļoti sena parādība. Noteiktas fiziskās īpašības bija priekšnoteikums runāšanais. Tie bija mums nepieciešami, lai veidotu skaņas. Jau neandertālieši bija spējīgi pielietot savas balsis. Tādā veidā tie varēja atšķirt sevi no dzīvniekiem. Vēl jo vairāk, skaļa balss bija nepieciešama, lai aizstāvētos. Persona varēja draudēt vai iebiedēt ienaidniekus. Tajos laikos bija jau izgudroti darba rīki un piepielietota uguns. Šīs zināšanas vajadzēja nodot tālāk. Runa bija nepieciešama arī dodoties medībās grupās. Jau pirms 2 miljoniem gadu, starp cilvēkiem bija vienkārša saprašanās. Pirmie valodnieciskie elementi vija zīmes un žesti. Bet cilvēki vēlējās sazināties arī tumsā. Svarīgā, viņiem vajadzēja iemācīties sarunāties vienam ar otru bez skatīšanās. Tādēļ attīstījās valoda , kas nomainīja žestus. Valoda, kādu mēs to tagad izprotam, ir ap 50 000 gadu veca. Kad homo sapiens pameta Āfriku, tas izplatīja valodu pa pasauli. Valoda atdalījās viena no otras atsevišķos reģionos. Tas nozīmē, ka parādījās vairākas valodu saimes. Tās saturēja tikai būtiskāko no valodas sistēmām. Tad valodas nebija tik komplicētas, kādas tās ir tagad. Tās attīstījās pateicoties gramatikai, fonoloģijai un semantikai. Dažādām valodām ir atšķirīgi risinājumi. Bet problēma vienmēr bija viena: kā parādīt, ko es domāju?