Sarunvārdnīca

lv Vietējais sabiedriskais transports   »   lt Viešasis miesto transportas

36 [trīsdesmit seši]

Vietējais sabiedriskais transports

Vietējais sabiedriskais transports

36 [trisdešimt šeši]

Viešasis miesto transportas

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu lietuviešu Spēlēt Vairāk
Kur ir autobusa pietura? K-- yra---tobu-- stot-l-? Kur yra autobusų stotelė? K-r y-a a-t-b-s- s-o-e-ė- ------------------------- Kur yra autobusų stotelė? 0
Kurš autobuss brauc uz centru? K-r-- au-obu--s--aži-oj--į---ie---) ce-t-ą? Kuris autobusas važiuoja į (miesto) centrą? K-r-s a-t-b-s-s v-ž-u-j- į (-i-s-o- c-n-r-? ------------------------------------------- Kuris autobusas važiuoja į (miesto) centrą? 0
Ar kuru tramvaju / trolejbusu / autobusu man jābrauc? Kuri-o--um--i---a--važ-uot-? Kuriuo numeriu man važiuoti? K-r-u- n-m-r-u m-n v-ž-u-t-? ---------------------------- Kuriuo numeriu man važiuoti? 0
Vai man ir jāpārsēžas? A- m-- --ikės p----sti? Ar man reikės persėsti? A- m-n r-i-ė- p-r-ė-t-? ----------------------- Ar man reikės persėsti? 0
Kur man ir jāpārsēžas? K-r--an r-i--- pers-st-? Kur man reikės persėsti? K-r m-n r-i-ė- p-r-ė-t-? ------------------------ Kur man reikės persėsti? 0
Cik maksā braukšanas biļete? K------i-uo-- -ilieta-? Kiek kainuoja bilietas? K-e- k-i-u-j- b-l-e-a-? ----------------------- Kiek kainuoja bilietas? 0
Cik pieturu ir līdz centram? Kiek-s-o------yr- ik--cen--o? Kiek stotelių yra iki centro? K-e- s-o-e-i- y-a i-i c-n-r-? ----------------------------- Kiek stotelių yra iki centro? 0
Jums šeit jāizkāpj. J--- č-a-----ia-išl--t-. Jums čia reikia išlipti. J-m- č-a r-i-i- i-l-p-i- ------------------------ Jums čia reikia išlipti. 0
Jums jāizkāpj pa aizmugurējām durvīm. (---)--urit- /----s reikia -šli-----r- -al--es --r--. (Jūs) turite / Jums reikia išlipti pro galines duris. (-ū-) t-r-t- / J-m- r-i-i- i-l-p-i p-o g-l-n-s d-r-s- ----------------------------------------------------- (Jūs) turite / Jums reikia išlipti pro galines duris. 0
Nākamais metro vilciens nāks pēc 5 minūtēm. Ki--s --t-o-t-a--i--s -tv-ks p----(pe-ki-----nuči-. Kitas metro traukinys atvyks po 5 (penkių) minučių. K-t-s m-t-o t-a-k-n-s a-v-k- p- 5 (-e-k-ų- m-n-č-ų- --------------------------------------------------- Kitas metro traukinys atvyks po 5 (penkių) minučių. 0
Nākamais tramvajs nāks pēc 10 minūtēm. K---- --amv-jus -tvy-s-po-10 -d----t--s) minučių. Kitas tramvajus atvyks po 10 (dešimties) minučių. K-t-s t-a-v-j-s a-v-k- p- 1- (-e-i-t-e-) m-n-č-ų- ------------------------------------------------- Kitas tramvajus atvyks po 10 (dešimties) minučių. 0
Nākamais autobuss nāks pēc 15 minūtēm. Kit-s-a-to--sa----vyk- po--5--pe------k-s)-min--i-. Kitas autobusas atvyks po 15 (penkiolikos) minučių. K-t-s a-t-b-s-s a-v-k- p- 1- (-e-k-o-i-o-) m-n-č-ų- --------------------------------------------------- Kitas autobusas atvyks po 15 (penkiolikos) minučių. 0
Cikos ir pēdējais metro vilciens? Ka-a v--i--ja-----ut------e--o-tr-u-i-y-? Kada važiuoja paskutinis metro traukinys? K-d- v-ž-u-j- p-s-u-i-i- m-t-o t-a-k-n-s- ----------------------------------------- Kada važiuoja paskutinis metro traukinys? 0
Cikos ir pēdējais tramvajs? K--a važ-uoj--p----ti----tra-v-ju-? Kada važiuoja paskutinis tramvajus? K-d- v-ž-u-j- p-s-u-i-i- t-a-v-j-s- ----------------------------------- Kada važiuoja paskutinis tramvajus? 0
Cikos ir pēdējais autobuss? Ka-a---ž-u-ja----kut-----a--o-us-s? Kada važiuoja paskutinis autobusas? K-d- v-ž-u-j- p-s-u-i-i- a-t-b-s-s- ----------------------------------- Kada važiuoja paskutinis autobusas? 0
Vai Jums ir braukšanas biļete? Ar-turit- --l---ą? Ar turite bilietą? A- t-r-t- b-l-e-ą- ------------------ Ar turite bilietą? 0
Biļete? – Nē, man nav. B---e--?-—-N-- --tur--. Bilietą? — Ne, neturiu. B-l-e-ą- — N-, n-t-r-u- ----------------------- Bilietą? — Ne, neturiu. 0
Tad Jums jāmaksā soda nauda. Tai---iv-l-t--- --r-t---ok--i-ba--ą. Tai privalote / turite mokėti baudą. T-i p-i-a-o-e / t-r-t- m-k-t- b-u-ą- ------------------------------------ Tai privalote / turite mokėti baudą. 0

Valodas attīstība

Tas ir skaidrs, kādēļ mēs viens ar otru sarunājamies. Mēs vēlamies apmainīties ar idejām un saprast viens otru. Kā valoda ir cēlusies, tas ir nav tik skaidrs. Vairākas teorijas pastāv. Skaidrs ir tas, ka valoda ir ļoti sena parādība. Noteiktas fiziskās īpašības bija priekšnoteikums runāšanais. Tie bija mums nepieciešami, lai veidotu skaņas. Jau neandertālieši bija spējīgi pielietot savas balsis. Tādā veidā tie varēja atšķirt sevi no dzīvniekiem. Vēl jo vairāk, skaļa balss bija nepieciešama, lai aizstāvētos. Persona varēja draudēt vai iebiedēt ienaidniekus. Tajos laikos bija jau izgudroti darba rīki un piepielietota uguns. Šīs zināšanas vajadzēja nodot tālāk. Runa bija nepieciešama arī dodoties medībās grupās. Jau pirms 2 miljoniem gadu, starp cilvēkiem bija vienkārša saprašanās. Pirmie valodnieciskie elementi vija zīmes un žesti. Bet cilvēki vēlējās sazināties arī tumsā. Svarīgā, viņiem vajadzēja iemācīties sarunāties vienam ar otru bez skatīšanās. Tādēļ attīstījās valoda , kas nomainīja žestus. Valoda, kādu mēs to tagad izprotam, ir ap 50 000 gadu veca. Kad homo sapiens pameta Āfriku, tas izplatīja valodu pa pasauli. Valoda atdalījās viena no otras atsevišķos reģionos. Tas nozīmē, ka parādījās vairākas valodu saimes. Tās saturēja tikai būtiskāko no valodas sistēmām. Tad valodas nebija tik komplicētas, kādas tās ir tagad. Tās attīstījās pateicoties gramatikai, fonoloģijai un semantikai. Dažādām valodām ir atšķirīgi risinājumi. Bet problēma vienmēr bija viena: kā parādīt, ko es domāju?