Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   zh 过去时3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83[八十三]

83 [Bāshísān]

过去时3

guòqù shí 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ķīniešu (vienkāršotā) Spēlēt Vairāk
piezvanīt 通-话(打电-) 通_______ 通-话-打-话- -------- 通电话(打电话) 0
tōn- d---huà---- ---n---) t___ d______ (__ d_______ t-n- d-à-h-à (-ǎ d-à-h-à- ------------------------- tōng diànhuà (dǎ diànhuà)
Es runāju pa telefonu. 我-----话 了 。 我 打_ 电_ 了 。 我 打- 电- 了 。 ----------- 我 打过 电话 了 。 0
wǒ dǎgu- -i-n-u-l-. w_ d____ d_________ w- d-g-ò d-à-h-à-e- ------------------- wǒ dǎguò diànhuàle.
Es runāju pa telefonu visu laiku. 我 -- 在打-电--了 。 我 一_ 在_ 电_ 了 。 我 一- 在- 电- 了 。 -------------- 我 一直 在打 电话 了 。 0
Wǒ y-zh--zà- dǎ -i---uàl-. W_ y____ z__ d_ d_________ W- y-z-í z-i d- d-à-h-à-e- -------------------------- Wǒ yīzhí zài dǎ diànhuàle.
jautāt 提问-, 问问题-问 提___ 问____ 提-题- 问-题-问 ---------- 提问题, 问问题,问 0
T- w----, wè- -è---, --n T_ w_____ w__ w_____ w__ T- w-n-í- w-n w-n-í- w-n ------------------------ Tí wèntí, wèn wèntí, wèn
Es jautāju. 我 ---了-。 我 问_ 了 。 我 问- 了 。 -------- 我 问过 了 。 0
wǒ-wèn--ò--. w_ w________ w- w-n-u-l-. ------------ wǒ wènguòle.
Es vienmēr jautāju. 我 ---经- 问 -题 。 我 以_ 经_ 问 问_ 。 我 以- 经- 问 问- 。 -------------- 我 以前 经常 问 问题 。 0
Wǒ-yǐq--n-jī-g-há---w---wèntí. W_ y_____ j________ w__ w_____ W- y-q-á- j-n-c-á-g w-n w-n-í- ------------------------------ Wǒ yǐqián jīngcháng wèn wèntí.
stāstīt 讲述、描述、告---、-述 讲____________ 讲-、-述-告-、-、-述 ------------- 讲述、描述、告诉、说、叙述 0
Jiǎ--s--, miáosh-,--à-sù---huō,-x--hù J________ m_______ g_____ s____ x____ J-ǎ-g-h-, m-á-s-ù- g-o-ù- s-u-, x-s-ù ------------------------------------- Jiǎngshù, miáoshù, gàosù, shuō, xùshù
Es stāstīju. 我-说过-了 。 我 说_ 了 。 我 说- 了 。 -------- 我 说过 了 。 0
w--s--ōg---e. w_ s_________ w- s-u-g-ò-e- ------------- wǒ shuōguòle.
Es izstāstīju visu stāstu. 我-把 -个-- - 说- 了 。 我 把 整___ 都 说_ 了 。 我 把 整-事- 都 说- 了 。 ----------------- 我 把 整个事情 都 说过 了 。 0
Wǒ b- --ěn-g- -h-qí-g-d-u --uōguòle. W_ b_ z______ s______ d__ s_________ W- b- z-ě-g-è s-ì-í-g d-u s-u-g-ò-e- ------------------------------------ Wǒ bǎ zhěnggè shìqíng dōu shuōguòle.
mācīties 学- 学_ 学- -- 学习 0
Xu-xí X____ X-é-í ----- Xuéxí
Es mācījos. 我 -习 ---。 我 学_ 过_ 。 我 学- 过- 。 --------- 我 学习 过了 。 0
w- -u--íguòl-. w_ x__________ w- x-é-í-u-l-. -------------- wǒ xuéxíguòle.
Es mācījos visu vakaru. 我-学习- -个--- 。 我 学__ 整_ 晚_ 。 我 学-了 整- 晚- 。 ------------- 我 学习了 整个 晚上 。 0
Wǒ-xu-xí---zhěngg- -ǎ-s----. W_ x______ z______ w________ W- x-é-í-e z-ě-g-è w-n-h-n-. ---------------------------- Wǒ xuéxíle zhěnggè wǎnshàng.
strādāt -作 工_ 工- -- 工作 0
Gōng-uò G______ G-n-z-ò ------- Gōngzuò
Es strādāju. 我 ---了-。 我 工_ 了 。 我 工- 了 。 -------- 我 工作 了 。 0
w- gōngz-òle. w_ g_________ w- g-n-z-ò-e- ------------- wǒ gōngzuòle.
Es strādāju visu dienu. 我--- 了 一---。 我 工_ 了 一__ 。 我 工- 了 一-天 。 ------------ 我 工作 了 一整天 。 0
Wǒ -ō-gz-ò-- yī----ng-t--n. W_ g________ y_ z____ t____ W- g-n-z-ò-e y- z-ě-g t-ā-. --------------------------- Wǒ gōngzuòle yī zhěng tiān.
ēst -饭 吃_ 吃- -- 吃饭 0
Ch---n C_____ C-ī-à- ------ Chīfàn
Es paēdu. 我 -- 了-。 我 吃_ 了 。 我 吃- 了 。 -------- 我 吃过 了 。 0
wǒ -h---òl-. w_ c________ w- c-ī-u-l-. ------------ wǒ chīguòle.
Es apēdu visu ēdienu. 我-把 全部-菜-都----了 。 我 把 全___ 都 吃_ 了 。 我 把 全-饭- 都 吃- 了 。 ----------------- 我 把 全部饭菜 都 吃光 了 。 0
W--b- -u--b-----cài d-u-ch---uān--e. W_ b_ q_____ f_____ d__ c__ g_______ W- b- q-á-b- f-n-à- d-u c-ī g-ā-g-e- ------------------------------------ Wǒ bǎ quánbù fàncài dōu chī guāngle.

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.