Sarunvārdnīca

lv Vietējais sabiedriskais transports   »   nn Kollektivtrafikk

36 [trīsdesmit seši]

Vietējais sabiedriskais transports

Vietējais sabiedriskais transports

36 [trettiseks]

Kollektivtrafikk

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
Kur ir autobusa pietura? Kvar--r -us-h-----la-s--? K___ e_ b________________ K-a- e- b-s-h-l-e-l-s-e-? ------------------------- Kvar er busshaldeplassen? 0
Kurš autobuss brauc uz centru? K-a------g------ --ntru-? K__ b___ g__ t__ s_______ K-a b-s- g-r t-l s-n-r-m- ------------------------- Kva buss går til sentrum? 0
Ar kuru tramvaju / trolejbusu / autobusu man jābrauc? Kva--inje m-------? K__ l____ m_ e_ t__ K-a l-n-e m- e- t-? ------------------- Kva linje må eg ta? 0
Vai man ir jāpārsēžas? Må-eg----e-b-s-? M_ e_ b___ b____ M- e- b-t- b-s-? ---------------- Må eg byte buss? 0
Kur man ir jāpārsēžas? Kv-- ----------? K___ m_ e_ b____ K-a- m- e- b-t-? ---------------- Kvar må eg byte? 0
Cik maksā braukšanas biļete? K-a ko--ar--i--et-e-? K__ k_____ b_________ K-a k-s-a- b-l-e-t-n- --------------------- Kva kostar billetten? 0
Cik pieturu ir līdz centram? K-- m---------p -r -et ----s-nt---? K__ m____ s____ e_ d__ t__ s_______ K-r m-n-e s-o-p e- d-t t-l s-n-r-m- ----------------------------------- Kor mange stopp er det til sentrum? 0
Jums šeit jāizkāpj. Du-må gå--v-h--. D_ m_ g_ a_ h___ D- m- g- a- h-r- ---------------- Du må gå av her. 0
Jums jāizkāpj pa aizmugurējām durvīm. Du--å-by---b-ss-her. D_ m_ b___ b___ h___ D- m- b-t- b-s- h-r- -------------------- Du må byte buss her. 0
Nākamais metro vilciens nāks pēc 5 minūtēm. Ne-te T---ne kj-- -- ----mi--t-. N____ T_____ k___ o_ f__ m______ N-s-e T-b-n- k-e- o- f-m m-n-t-. -------------------------------- Neste T-bane kjem om fem minutt. 0
Nākamais tramvajs nāks pēc 10 minūtēm. Ne--e-t-i-k-k--m ---ti minu-t. N____ t____ k___ o_ t_ m______ N-s-e t-i-k k-e- o- t- m-n-t-. ------------------------------ Neste trikk kjem om ti minutt. 0
Nākamais autobuss nāks pēc 15 minūtēm. Nest---us---j----m-eit -vart--. N____ b___ k___ o_ e__ k_______ N-s-e b-s- k-e- o- e-t k-a-t-r- ------------------------------- Neste buss kjem om eit kvarter. 0
Cikos ir pēdējais metro vilciens? Nå--går--en s-s---T--anen? N__ g__ d__ s____ T_______ N-r g-r d-n s-s-e T-b-n-n- -------------------------- Når går den siste T-banen? 0
Cikos ir pēdējais tramvajs? N-r -å--de--siste t-ik-en? N__ g__ d__ s____ t_______ N-r g-r d-n s-s-e t-i-k-n- -------------------------- Når går den siste trikken? 0
Cikos ir pēdējais autobuss? Når -år-d-n -is-e-b----n? N__ g__ d__ s____ b______ N-r g-r d-n s-s-e b-s-e-? ------------------------- Når går den siste bussen? 0
Vai Jums ir braukšanas biļete? H-------i-le--? H__ d_ b_______ H-r d- b-l-e-t- --------------- Har du billett? 0
Biļete? – Nē, man nav. B--l---?-– --i, de- -a---g---kj-. B_______ – N___ d__ h__ e_ i_____ B-l-e-t- – N-i- d-t h-r e- i-k-e- --------------------------------- Billett? – Nei, det har eg ikkje. 0
Tad Jums jāmaksā soda nauda. Då----du --t----b-t. D_ m_ d_ b_____ b___ D- m- d- b-t-l- b-t- -------------------- Då må du betale bot. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + nynorsk (1-100) MP3 nynorsk (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodas attīstība

Tas ir skaidrs, kādēļ mēs viens ar otru sarunājamies. Mēs vēlamies apmainīties ar idejām un saprast viens otru. Kā valoda ir cēlusies, tas ir nav tik skaidrs. Vairākas teorijas pastāv. Skaidrs ir tas, ka valoda ir ļoti sena parādība. Noteiktas fiziskās īpašības bija priekšnoteikums runāšanais. Tie bija mums nepieciešami, lai veidotu skaņas. Jau neandertālieši bija spējīgi pielietot savas balsis. Tādā veidā tie varēja atšķirt sevi no dzīvniekiem. Vēl jo vairāk, skaļa balss bija nepieciešama, lai aizstāvētos. Persona varēja draudēt vai iebiedēt ienaidniekus. Tajos laikos bija jau izgudroti darba rīki un piepielietota uguns. Šīs zināšanas vajadzēja nodot tālāk. Runa bija nepieciešama arī dodoties medībās grupās. Jau pirms 2 miljoniem gadu, starp cilvēkiem bija vienkārša saprašanās. Pirmie valodnieciskie elementi vija zīmes un žesti. Bet cilvēki vēlējās sazināties arī tumsā. Svarīgā, viņiem vajadzēja iemācīties sarunāties vienam ar otru bez skatīšanās. Tādēļ attīstījās valoda , kas nomainīja žestus. Valoda, kādu mēs to tagad izprotam, ir ap 50 000 gadu veca. Kad homo sapiens pameta Āfriku, tas izplatīja valodu pa pasauli. Valoda atdalījās viena no otras atsevišķos reģionos. Tas nozīmē, ka parādījās vairākas valodu saimes. Tās saturēja tikai būtiskāko no valodas sistēmām. Tad valodas nebija tik komplicētas, kādas tās ir tagad. Tās attīstījās pateicoties gramatikai, fonoloģijai un semantikai. Dažādām valodām ir atšķirīgi risinājumi. Bet problēma vienmēr bija viena: kā parādīt, ko es domāju?