Sarunvārdnīca

lv Vietējais sabiedriskais transports   »   da Lokaltrafik

36 [trīsdesmit seši]

Vietējais sabiedriskais transports

Vietējais sabiedriskais transports

36 [seksogtredive]

Lokaltrafik

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
Kur ir autobusa pietura? Hvo- er b-s-----e-te-e-? H___ e_ b_______________ H-o- e- b-s-t-p-e-t-d-t- ------------------------ Hvor er busstoppestedet? 0
Kurš autobuss brauc uz centru? Hvilk-n--us -ør-----l-ce--r-m? H______ b__ k____ t__ c_______ H-i-k-n b-s k-r-r t-l c-n-r-m- ------------------------------ Hvilken bus kører til centrum? 0
Ar kuru tramvaju / trolejbusu / autobusu man jābrauc? Hv---en-l-n----k-l j-g--a-e? H______ l____ s___ j__ t____ H-i-k-n l-n-e s-a- j-g t-g-? ---------------------------- Hvilken linje skal jeg tage? 0
Vai man ir jāpārsēžas? S--l ------if-e? S___ j__ s______ S-a- j-g s-i-t-? ---------------- Skal jeg skifte? 0
Kur man ir jāpārsēžas? Hv-r -ka--je---ki-t-? H___ s___ j__ s______ H-o- s-a- j-g s-i-t-? --------------------- Hvor skal jeg skifte? 0
Cik maksā braukšanas biļete? H-a- -os-e---n-b-ll-t? H___ k_____ e_ b______ H-a- k-s-e- e- b-l-e-? ---------------------- Hvad koster en billet? 0
Cik pieturu ir līdz centram? H-o--ma----s--p----e-er-e- -e--til---n---m? H___ m____ s___________ e_ d__ t__ c_______ H-o- m-n-e s-o-p-s-e-e- e- d-r t-l c-n-r-m- ------------------------------------------- Hvor mange stoppesteder er der til centrum? 0
Jums šeit jāizkāpj. Du-skal a- her. D_ s___ a_ h___ D- s-a- a- h-r- --------------- Du skal af her. 0
Jums jāizkāpj pa aizmugurējām durvīm. Du----l--t- -f -agers-. D_ s___ s__ a_ b_______ D- s-a- s-å a- b-g-r-t- ----------------------- Du skal stå af bagerst. 0
Nākamais metro vilciens nāks pēc 5 minūtēm. D-t -æ-t-----t---t-g--ommer o----m-n-t-e-. D__ n____ (_________ k_____ o_ 5 m________ D-t n-s-e (-e-r-)-o- k-m-e- o- 5 m-n-t-e-. ------------------------------------------ Det næste (metro)tog kommer om 5 minutter. 0
Nākamais tramvajs nāks pēc 10 minūtēm. D-n n-ste ---r--g- k-m--r -- 10 -inut--r. D__ n____ s_______ k_____ o_ 1_ m________ D-n n-s-e s-o-v-g- k-m-e- o- 1- m-n-t-e-. ----------------------------------------- Den næste sporvogn kommer om 10 minutter. 0
Nākamais autobuss nāks pēc 15 minūtēm. D-n-næs----u--kom--- o----------te-. D__ n____ b__ k_____ o_ 1_ m________ D-n n-s-e b-s k-m-e- o- 1- m-n-t-e-. ------------------------------------ Den næste bus kommer om 15 minutter. 0
Cikos ir pēdējais metro vilciens? Hvor-----å- -----ids-e-(--t---t-g? H______ g__ d__ s_____ (__________ H-o-n-r g-r d-t s-d-t- (-e-r-)-o-? ---------------------------------- Hvornår går det sidste (metro)tog? 0
Cikos ir pēdējais tramvajs? Hvo-n-r g-r den-s---te-s--rvog-? H______ g__ d__ s_____ s________ H-o-n-r g-r d-n s-d-t- s-o-v-g-? -------------------------------- Hvornår går den sidste sporvogn? 0
Cikos ir pēdējais autobuss? Hvor--r---------s-ds---bus? H______ g__ d__ s_____ b___ H-o-n-r g-r d-n s-d-t- b-s- --------------------------- Hvornår går den sidste bus? 0
Vai Jums ir braukšanas biļete? H-r-du-kø-e-or-? H__ d_ k________ H-r d- k-r-k-r-? ---------------- Har du kørekort? 0
Biļete? – Nē, man nav. Et-kør-k--t?-– N-j----t---- j-- -k-e. E_ k________ – N___ d__ h__ j__ i____ E- k-r-k-r-? – N-j- d-t h-r j-g i-k-. ------------------------------------- Et kørekort? – Nej, det har jeg ikke. 0
Tad Jums jāmaksā soda nauda. Så skal -- -et--e--n -ø-e. S_ s___ d_ b_____ e_ b____ S- s-a- d- b-t-l- e- b-d-. -------------------------- Så skal du betale en bøde. 0

Valodas attīstība

Tas ir skaidrs, kādēļ mēs viens ar otru sarunājamies. Mēs vēlamies apmainīties ar idejām un saprast viens otru. Kā valoda ir cēlusies, tas ir nav tik skaidrs. Vairākas teorijas pastāv. Skaidrs ir tas, ka valoda ir ļoti sena parādība. Noteiktas fiziskās īpašības bija priekšnoteikums runāšanais. Tie bija mums nepieciešami, lai veidotu skaņas. Jau neandertālieši bija spējīgi pielietot savas balsis. Tādā veidā tie varēja atšķirt sevi no dzīvniekiem. Vēl jo vairāk, skaļa balss bija nepieciešama, lai aizstāvētos. Persona varēja draudēt vai iebiedēt ienaidniekus. Tajos laikos bija jau izgudroti darba rīki un piepielietota uguns. Šīs zināšanas vajadzēja nodot tālāk. Runa bija nepieciešama arī dodoties medībās grupās. Jau pirms 2 miljoniem gadu, starp cilvēkiem bija vienkārša saprašanās. Pirmie valodnieciskie elementi vija zīmes un žesti. Bet cilvēki vēlējās sazināties arī tumsā. Svarīgā, viņiem vajadzēja iemācīties sarunāties vienam ar otru bez skatīšanās. Tādēļ attīstījās valoda , kas nomainīja žestus. Valoda, kādu mēs to tagad izprotam, ir ap 50 000 gadu veca. Kad homo sapiens pameta Āfriku, tas izplatīja valodu pa pasauli. Valoda atdalījās viena no otras atsevišķos reģionos. Tas nozīmē, ka parādījās vairākas valodu saimes. Tās saturēja tikai būtiskāko no valodas sistēmām. Tad valodas nebija tik komplicētas, kādas tās ir tagad. Tās attīstījās pateicoties gramatikai, fonoloģijai un semantikai. Dažādām valodām ir atšķirīgi risinājumi. Bet problēma vienmēr bija viena: kā parādīt, ko es domāju?