Sarunvārdnīca

lv Vietējais sabiedriskais transports   »   eo Publikaj transportoj

36 [trīsdesmit seši]

Vietējais sabiedriskais transports

Vietējais sabiedriskais transports

36 [tridek ses]

Publikaj transportoj

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Kur ir autobusa pietura? Ki- est-s-l- -u--al-e--? K__ e____ l_ b__________ K-e e-t-s l- b-s-a-t-j-? ------------------------ Kie estas la bushaltejo? 0
Kurš autobuss brauc uz centru? K-- bus-----------l l--ur-oc--t-o? K__ b___ v______ a_ l_ u__________ K-u b-s- v-t-r-s a- l- u-b-c-n-r-? ---------------------------------- Kiu buso veturas al la urbocentro? 0
Ar kuru tramvaju / trolejbusu / autobusu man jābrauc? K-un--i-i-n m- p-e-u? K___ l_____ m_ p_____ K-u- l-n-o- m- p-e-u- --------------------- Kiun linion mi prenu? 0
Vai man ir jāpārsēžas? Ĉu mi ---a- -----? Ĉ_ m_ d____ ŝ_____ Ĉ- m- d-v-s ŝ-n-i- ------------------ Ĉu mi devas ŝanĝi? 0
Kur man ir jāpārsēžas? Kie-mi d-vas ---ĝ-? K__ m_ d____ ŝ_____ K-e m- d-v-s ŝ-n-i- ------------------- Kie mi devas ŝanĝi? 0
Cik maksā braukšanas biļete? K--m k--t-s ------? K___ k_____ b______ K-o- k-s-a- b-l-t-? ------------------- Kiom kostas bileto? 0
Cik pieturu ir līdz centram? K-o- d---a-t-joj ---a- ----l---rb-c-n----? K___ d_ h_______ e____ ĝ__ l_ u_________ ? K-o- d- h-l-e-o- e-t-s ĝ-s l- u-b-c-n-r- ? ------------------------------------------ Kiom da haltejoj estas ĝis la urbocentro ? 0
Jums šeit jāizkāpj. V- de-a--elbusiĝi--i----. V_ d____ e_______ ĉ______ V- d-v-s e-b-s-ĝ- ĉ---i-. ------------------------- Vi devas elbusiĝi ĉi-tie. 0
Jums jāizkāpj pa aizmugurējām durvīm. Vi dev-s-elb-s--- -a-a--aŭe. V_ d____ e_______ m_________ V- d-v-s e-b-s-ĝ- m-l-n-a-e- ---------------------------- Vi devas elbusiĝi malantaŭe. 0
Nākamais metro vilciens nāks pēc 5 minūtēm. La-sek-a-ta----r-o-alv-no----st--v-n-m---to-. L_ s_______ m_____ a______ p___ k___ m_______ L- s-k-a-t- m-t-o- a-v-n-s p-s- k-i- m-n-t-j- --------------------------------------------- La sekvanta metroo alvenos post kvin minutoj. 0
Nākamais tramvajs nāks pēc 10 minūtēm. L------a--a--ramo-----nos p-s- d----i--t-j. L_ s_______ t____ a______ p___ d__ m_______ L- s-k-a-t- t-a-o a-v-n-s p-s- d-k m-n-t-j- ------------------------------------------- La sekvanta tramo alvenos post dek minutoj. 0
Nākamais autobuss nāks pēc 15 minūtēm. La--ek-a-t--b--o-----n-s-pos---ek k-i--mi-uto-. L_ s_______ b___ a______ p___ d__ k___ m_______ L- s-k-a-t- b-s- a-v-n-s p-s- d-k k-i- m-n-t-j- ----------------------------------------------- La sekvanta buso alvenos post dek kvin minutoj. 0
Cikos ir pēdējais metro vilciens? K--m--- --s-a -e-r-- ---v----a-? K___ l_ l____ m_____ f__________ K-a- l- l-s-a m-t-o- f-r-e-u-a-? -------------------------------- Kiam la lasta metroo forveturas? 0
Cikos ir pēdējais tramvajs? Ki--------sta t--m- f----tur-s? K___ l_ l____ t____ f__________ K-a- l- l-s-a t-a-o f-r-e-u-a-? ------------------------------- Kiam la lasta tramo forveturas? 0
Cikos ir pēdējais autobuss? K-a--l--la-t- -uso fo---t--as? K___ l_ l____ b___ f__________ K-a- l- l-s-a b-s- f-r-e-u-a-? ------------------------------ Kiam la lasta buso forveturas? 0
Vai Jums ir braukšanas biļete? Ĉu-v- ha--- ---eto-? Ĉ_ v_ h____ b_______ Ĉ- v- h-v-s b-l-t-n- -------------------- Ĉu vi havas bileton? 0
Biļete? – Nē, man nav. Bi--t--- ---e- m- h-v-- -----n. B_______ – N__ m_ h____ n______ B-l-t-n- – N-, m- h-v-s n-n-u-. ------------------------------- Bileton? – Ne, mi havas neniun. 0
Tad Jums jāmaksā soda nauda. D---i d-v---pa-i ----u-on. D_ v_ d____ p___ m________ D- v- d-v-s p-g- m-n-u-o-. -------------------------- Do vi devas pagi monpunon. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + esperanto (1-100) MP3 esperanto (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodas attīstība

Tas ir skaidrs, kādēļ mēs viens ar otru sarunājamies. Mēs vēlamies apmainīties ar idejām un saprast viens otru. Kā valoda ir cēlusies, tas ir nav tik skaidrs. Vairākas teorijas pastāv. Skaidrs ir tas, ka valoda ir ļoti sena parādība. Noteiktas fiziskās īpašības bija priekšnoteikums runāšanais. Tie bija mums nepieciešami, lai veidotu skaņas. Jau neandertālieši bija spējīgi pielietot savas balsis. Tādā veidā tie varēja atšķirt sevi no dzīvniekiem. Vēl jo vairāk, skaļa balss bija nepieciešama, lai aizstāvētos. Persona varēja draudēt vai iebiedēt ienaidniekus. Tajos laikos bija jau izgudroti darba rīki un piepielietota uguns. Šīs zināšanas vajadzēja nodot tālāk. Runa bija nepieciešama arī dodoties medībās grupās. Jau pirms 2 miljoniem gadu, starp cilvēkiem bija vienkārša saprašanās. Pirmie valodnieciskie elementi vija zīmes un žesti. Bet cilvēki vēlējās sazināties arī tumsā. Svarīgā, viņiem vajadzēja iemācīties sarunāties vienam ar otru bez skatīšanās. Tādēļ attīstījās valoda , kas nomainīja žestus. Valoda, kādu mēs to tagad izprotam, ir ap 50 000 gadu veca. Kad homo sapiens pameta Āfriku, tas izplatīja valodu pa pasauli. Valoda atdalījās viena no otras atsevišķos reģionos. Tas nozīmē, ka parādījās vairākas valodu saimes. Tās saturēja tikai būtiskāko no valodas sistēmām. Tad valodas nebija tik komplicētas, kādas tās ir tagad. Tās attīstījās pateicoties gramatikai, fonoloģijai un semantikai. Dažādām valodām ir atšķirīgi risinājumi. Bet problēma vienmēr bija viena: kā parādīt, ko es domāju?