Sarunvārdnīca

lv Pilsētā   »   bs U gradu

25 [divdesmit pieci]

Pilsētā

Pilsētā

25 [dvadeset i pet]

U gradu

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bosniešu Spēlēt Vairāk
Es vēlos uz staciju. H--o / htje-a-bi---o-žel--zničk--st-nic-. H___ / h_____ b__ d_ ž__________ s_______ H-i- / h-j-l- b-h d- ž-l-e-n-č-e s-a-i-e- ----------------------------------------- Htio / htjela bih do željezničke stanice. 0
Es vēlos uz lidostu. H-i- / ---ela-b-------e-----m-. H___ / h_____ b__ d_ a_________ H-i- / h-j-l- b-h d- a-r-d-o-a- ------------------------------- Htio / htjela bih do aerodroma. 0
Es vēlos uz pilsētas centru. Ht-- - -t---a------- c--tr-----da. H___ / h_____ b__ d_ c_____ g_____ H-i- / h-j-l- b-h d- c-n-r- g-a-a- ---------------------------------- Htio / htjela bih do centra grada. 0
Kā es varu nokļūt uz staciju? Kako--- -ođ---d--ž-lj--------sta-ic-? K___ d_ d____ d_ ž__________ s_______ K-k- d- d-đ-m d- ž-l-e-n-č-e s-a-i-e- ------------------------------------- Kako da dođem do željezničke stanice? 0
Kā es varu nokļūt uz lidostu? K-k--d--d---m--- aer----m-? K___ d_ d____ d_ a_________ K-k- d- d-đ-m d- a-r-d-o-a- --------------------------- Kako da dođem do aerodroma? 0
Kā es varu nokļūt uz pilsētas centru? K-k--da -o-e- -o --n-ra--r---? K___ d_ d____ d_ c_____ g_____ K-k- d- d-đ-m d- c-n-r- g-a-a- ------------------------------ Kako da dođem do centra grada? 0
Man ir nepieciešams taksometrs. T-eba- t---i. T_____ t_____ T-e-a- t-k-i- ------------- Trebam taksi. 0
Man ir nepieciešams pilsētas plāns. T-eb-- p--- gr-d-. T_____ p___ g_____ T-e-a- p-a- g-a-a- ------------------ Trebam plan grada. 0
Man ir nepieciešama viesnīca. T---am-ho--l. T_____ h_____ T-e-a- h-t-l- ------------- Trebam hotel. 0
Es vēlos īrēt automašīnu. Ht-o-- -tj----bih-izn--m-ti--uto. H___ / h_____ b__ i________ a____ H-i- / h-j-l- b-h i-n-j-i-i a-t-. --------------------------------- Htio / htjela bih iznajmiti auto. 0
Te ir mana kredītkarte. Ov--e--e m-----r----n--k------. O____ j_ m___ k_______ k_______ O-d-e j- m-j- k-e-i-n- k-r-i-a- ------------------------------- Ovdje je moja kreditna kartica. 0
Te ir mana autovadītāja apliecība. Ovdje--- moja -----ka-d---o-a. O____ j_ m___ v______ d_______ O-d-e j- m-j- v-z-č-a d-z-o-a- ------------------------------ Ovdje je moja vozačka dozvola. 0
Ko var pilsētā apskatīt? Š-a-s--i-- v-------u-----u? Š__ s_ i__ v______ u g_____ Š-a s- i-a v-d-e-i u g-a-u- --------------------------- Šta se ima vidjeti u gradu? 0
Aizejiet uz vecpilsētu! Id-te---------g---. I____ u s____ g____ I-i-e u s-a-i g-a-. ------------------- Idite u stari grad. 0
Dodieties ekskursijā pa pilsētu! N---a-i-----ilazak -r---. N________ o_______ g_____ N-p-a-i-e o-i-a-a- g-a-a- ------------------------- Napravite obilazak grada. 0
Aizejiet uz ostu! I--t- -o--uk-. I____ d_ l____ I-i-e d- l-k-. -------------- Idite do luke. 0
Dodieties ekskursijā pa ostu! N-p-av-t- -bil---k l---. N________ o_______ l____ N-p-a-i-e o-i-a-a- l-k-. ------------------------ Napravite obilazak luke. 0
Kādas ievērības cienīgas vietas te vēl ir? Koje--o--zna-en-to-t----s-o-e? K___ j__ z___________ p_______ K-j- j-š z-a-e-i-o-t- p-s-o-e- ------------------------------ Koje još znamenitosti postoje? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + bosniešu (1-100) MP3 bosniešu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Slāvu valodas

Slāvu valoda ir dzimtā valoda 300 miljoniem cilvēku. Slāvu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes. Pastāv apmēram 20 slāvu valodas. No tām visievērojamākā ir krievu valoda. Vairāk kā 150 miljoniem tā ir dzimtā valoda. Tad seko poļu un krievu valodas ar 50 miljonu no katras. Valodniecībā slāvu valoda dalās atsevišķās grupās. Pastāv rietumslāvu, austrumslāvu un dienvidslāvu valodas. Pie rietumslāvu valodām pieder poļu, čehu un slāvu valodas. Pie austrumslāvu valodām - krievu, ukraiņu un baltkrievu. Un dienvidslāvu valodas - serbu, horvātu un bulgāru. Bez tām ir vēl citas slāvu valodas. Bet šajās valodās runā salīdzinoši maz cilvēku. Slāvu valodas izriet no vienotas proto valodas. Katra valoda sāka attīstīties salīdzinošivēlu. Tādēļ tās ir jaunākas par ģermāņu un romāņu valodām. Lielākā daļa slāvu leksikas ir līdzīga viena otrai. Tas ir tāpēc, ka tās atdalījās viena no otras salīdzinoši vēlu. No zinātniskā skatu punkta, slāvu valodas ir konservatīvas. Tas nozīmē, ka tajās vēl tiek izmantota sena uzbūve. Citas indoeiropiešu valodas ir pazaudējušas šīs senās formas. Tādēļ slāvu valodas ir ļoti interesanti pētīt. Tās pētot, var spriest par agrāk izmantotām valodām. Šādā veidā pētnieki cer izsekot līdz indoeiropiešu valodām. Dažu patskaņu izmantojums raksturo slāvu valodas. Bez tam, slāvu valodai ir vairākas skaņas, kuras nevar saklausīt citās valodās. Parasti rietumeiropiešiem ir problēmas ar izrunu. Bet bez uztraukuma - viss būs kārtībā! Poļu valodā: Wszystko będzie dobrze!