Sarunvārdnīca

lv Īpašības vārdi 2   »   bs Pridjevi 2

79 [septiņdesmit deviņi]

Īpašības vārdi 2

Īpašības vārdi 2

79 [sedamdeset i devet]

Pridjevi 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bosniešu Spēlēt Vairāk
Man mugurā ir zila kleita. J--i-a--n---e-- p--vu --ljin-. J_ i___ n_ s___ p____ h_______ J- i-a- n- s-b- p-a-u h-l-i-u- ------------------------------ Ja imam na sebi plavu haljinu. 0
Man mugurā ir sarkana kleita. Ja -m---na---bi-c----u----ji-u. J_ i___ n_ s___ c_____ h_______ J- i-a- n- s-b- c-v-n- h-l-i-u- ------------------------------- Ja imam na sebi crvenu haljinu. 0
Man mugurā ir zaļa kleita. Ja--m-m-na se-i ze-e-u-h--j-n-. J_ i___ n_ s___ z_____ h_______ J- i-a- n- s-b- z-l-n- h-l-i-u- ------------------------------- Ja imam na sebi zelenu haljinu. 0
Es pērku melnu somu. J--ku----m-crn- t----. J_ k______ c___ t_____ J- k-p-j-m c-n- t-š-u- ---------------------- Ja kupujem crnu tašnu. 0
Es pērku brūnu somu. J----p---- s---u t--nu. J_ k______ s____ t_____ J- k-p-j-m s-e-u t-š-u- ----------------------- Ja kupujem smeđu tašnu. 0
Es pērku baltu somu. Ja--upuj-m b-j----t-š--. J_ k______ b_____ t_____ J- k-p-j-m b-j-l- t-š-u- ------------------------ Ja kupujem bijelu tašnu. 0
Man vajag jaunu mašīnu. Ja---eb-m-n--- a---. J_ t_____ n___ a____ J- t-e-a- n-v- a-t-. -------------------- Ja trebam novo auto. 0
Man vajag ātru mašīnu. Ja-t-ebam-b--- a-t-. J_ t_____ b___ a____ J- t-e-a- b-z- a-t-. -------------------- Ja trebam brzo auto. 0
Man vajag ērtu mašīnu. J- -r---m --obn-----o. J_ t_____ u_____ a____ J- t-e-a- u-o-n- a-t-. ---------------------- Ja trebam udobno auto. 0
Tur augšā dzīvo veca sieviete. T-m- go-e stan-je-j-d-a -t-------a. T___ g___ s______ j____ s____ ž____ T-m- g-r- s-a-u-e j-d-a s-a-a ž-n-. ----------------------------------- Tamo gore stanuje jedna stara žena. 0
Tur augšā dzīvo resna sieviete. Tamo---re-s-anu-e-j---- -e-e-- ž-n-. T___ g___ s______ j____ d_____ ž____ T-m- g-r- s-a-u-e j-d-a d-b-l- ž-n-. ------------------------------------ Tamo gore stanuje jedna debela žena. 0
Tur lejā dzīvo ziņkārīga sieviete. T-m- d-le---a-u---je-n- -----nal--ž--a. T___ d___ s______ j____ r________ ž____ T-m- d-l- s-a-u-e j-d-a r-d-z-a-a ž-n-. --------------------------------------- Tamo dole stanuje jedna radoznala žena. 0
Mūsu viesi bija jauki ļaudis. N--i g-sti--u----------i lj-di. N___ g____ s_ b___ d____ l_____ N-š- g-s-i s- b-l- d-a-i l-u-i- ------------------------------- Naši gosti su bili dragi ljudi. 0
Mūsu viesi bija pieklājīgi ļaudis. N--i--osti-su b--i k-ltu--------i. N___ g____ s_ b___ k_______ l_____ N-š- g-s-i s- b-l- k-l-u-n- l-u-i- ---------------------------------- Naši gosti su bili kulturni ljudi. 0
Mūsu viesi bija interesanti ļaudis. N-ši --s----u b-li--n-er-sa-t-i -jud-. N___ g____ s_ b___ i___________ l_____ N-š- g-s-i s- b-l- i-t-r-s-n-n- l-u-i- -------------------------------------- Naši gosti su bili interesantni ljudi. 0
Man ir mīļi bērni. Ja -ma- --ag- --e-u. J_ i___ d____ d_____ J- i-a- d-a-u d-e-u- -------------------- Ja imam dragu djecu. 0
Bet kaimiņiem ir nekaunīgi bērni. Al- ko--ije----ju---z--ra-nu -je--. A__ k______ i____ b_________ d_____ A-i k-m-i-e i-a-u b-z-b-a-n- d-e-u- ----------------------------------- Ali komšije imaju bezobraznu djecu. 0
Vai Jūsu bērni ir rātni? J-su-l--V--a d---a-d--ra? J___ l_ V___ d____ d_____ J-s- l- V-š- d-e-a d-b-a- ------------------------- Jesu li Vaša djeca dobra? 0

Viena valoda, daudz variāciju

Pat ja mēs runājam tikai vienā valodā, mēs runājam vairakā. Jo nav tādas pašpietiekamas valodas. Katra valoda uzrāda vairākas dimensijas. Bvaloda ir dzīva sistēma. Runātājs vienmēr orientējas uz klausītāju. Tādēļ cilvēki runājot izmanto dažādu valodu. Šīs variācijas parādas dažādās formās. Piemēram, katrai valodai ir vēsture. Ta ir mainījusies un ta turpinās mainīties. To var ievērot, ka vecāki cilvēki runā savādāk kā jaunieši. Lielākajai daļai valodu ir arī dažādi dialekti. Kaut gan dialektā runājošie var pielāgoties apkārtējai videi. Noteiktās situācijās viņi runā standarta valodā. Dažādām sociālajām grupām ir atšķirīgas valodas. Piemēram, jauniešu valoda vai mednieku žargons. Liela daļa cilvēku darba runa savādāk ka mājās. Daudzi darbā izmanto arī profesionālo žargonu. Atšķirības atrodamas arī runātajā un pierakstītajā valodā. Runātā valoda parasti ir daudz vienkāršāka kā rakstītā. Atšķirība var būt diezgan liela. Šajā gadījumā, rakstītā valoda ļoti sen nav mainījusies. Tad runātājiem vispirms jaiemācas rakstītā valoda. Ka arī sieviešu un vīriešu valodas ir atšķirīgas. Rietumnieku sabiedrība ši atšķirība nav tik liela. Bet ir valstis, kuras sievietes runā daudz atšķirīgāk kā vīrieši. Dažās kultūrās pieklājībai ir īpaša valodnieciska forma. Tad runāšana nav nemaz tika viegla! Mums jāpievērš uzmanība vairākām lietām vienlaicīgi.