Sarunvārdnīca

lv Pilsētā   »   eo En la urbo

25 [divdesmit pieci]

Pilsētā

Pilsētā

25 [dudek kvin]

En la urbo

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Es vēlos uz staciju. Mi -a-us---- -l-l--s-aci--m-. M_ ŝ____ i__ a_ l_ s_________ M- ŝ-t-s i-i a- l- s-a-i-o-o- ----------------------------- Mi ŝatus iri al la stacidomo. 0
Es vēlos uz lidostu. Mi-ŝ-t-s--r--al -a-f-----v---. M_ ŝ____ i__ a_ l_ f__________ M- ŝ-t-s i-i a- l- f-u-h-v-n-. ------------------------------ Mi ŝatus iri al la flughaveno. 0
Es vēlos uz pilsētas centru. M- --tus --i al----u--o---tr-. M_ ŝ____ i__ a_ l_ u__________ M- ŝ-t-s i-i a- l- u-b-c-n-r-. ------------------------------ Mi ŝatus iri al la urbocentro. 0
Kā es varu nokļūt uz staciju? Ki-- m- -tin-u ----t-c---mo-? K___ m_ a_____ l_ s__________ K-e- m- a-i-g- l- s-a-i-o-o-? ----------------------------- Kiel mi atingu la stacidomon? 0
Kā es varu nokļūt uz lidostu? Ki-l--i ating-----f-u--av---n? K___ m_ a_____ l_ f___________ K-e- m- a-i-g- l- f-u-h-v-n-n- ------------------------------ Kiel mi atingu la flughavenon? 0
Kā es varu nokļūt uz pilsētas centru? K-e--m- ---n-u ----r--c--tro-? K___ m_ a_____ l_ u___________ K-e- m- a-i-g- l- u-b-c-n-r-n- ------------------------------ Kiel mi atingu la urbocentron? 0
Man ir nepieciešams taksometrs. M--b-z-n-s tak-i--. M_ b______ t_______ M- b-z-n-s t-k-i-n- ------------------- Mi bezonas taksion. 0
Man ir nepieciešams pilsētas plāns. M--b-z---- -r-o-ap-n. M_ b______ u_________ M- b-z-n-s u-b-m-p-n- --------------------- Mi bezonas urbomapon. 0
Man ir nepieciešama viesnīca. M---ezo-as-h---lon. M_ b______ h_______ M- b-z-n-s h-t-l-n- ------------------- Mi bezonas hotelon. 0
Es vēlos īrēt automašīnu. Mi-ŝ-t----upre-i-aŭ-o-. M_ ŝ____ l______ a_____ M- ŝ-t-s l-p-e-i a-t-n- ----------------------- Mi ŝatus lupreni aŭton. 0
Te ir mana kredītkarte. J-n ----kr----karto. J__ m__ k___________ J-n m-a k-e-i-k-r-o- -------------------- Jen mia kreditkarto. 0
Te ir mana autovadītāja apliecība. J-n ----s----e--esil-. J__ m__ s_____________ J-n m-a s-i-p-r-e-i-o- ---------------------- Jen mia stirpermesilo. 0
Ko var pilsētā apskatīt? Ki- -izi-in-as -n-la-urbo? K__ v_________ e_ l_ u____ K-o v-z-t-n-a- e- l- u-b-? -------------------------- Kio vizitindas en la urbo? 0
Aizejiet uz vecpilsētu! I-u-a- -a-ma---v- -rbo. I__ a_ l_ m______ u____ I-u a- l- m-l-o-a u-b-. ----------------------- Iru al la malnova urbo. 0
Dodieties ekskursijā pa pilsētu! Fa-u--v--a-an v-z---n-d- -a u---. F___ g_______ v______ d_ l_ u____ F-r- g-i-a-a- v-z-t-n d- l- u-b-. --------------------------------- Faru gvidatan viziton de la urbo. 0
Aizejiet uz ostu! Ir- -l -a h-veno. I__ a_ l_ h______ I-u a- l- h-v-n-. ----------------- Iru al la haveno. 0
Dodieties ekskursijā pa ostu! F-r--g--datan vi-i--- -- ---have-o. F___ g_______ v______ d_ l_ h______ F-r- g-i-a-a- v-z-t-n d- l- h-v-n-. ----------------------------------- Faru gvidatan viziton de la haveno. 0
Kādas ievērības cienīgas vietas te vēl ir? Kiu- vi-i-daĵo----t-s ---m tiuj? K___ v_________ e____ k___ t____ K-u- v-d-n-a-o- e-t-s k-o- t-u-? -------------------------------- Kiuj vidindaĵoj estas krom tiuj? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + esperanto (1-100) MP3 esperanto (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Slāvu valodas

Slāvu valoda ir dzimtā valoda 300 miljoniem cilvēku. Slāvu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes. Pastāv apmēram 20 slāvu valodas. No tām visievērojamākā ir krievu valoda. Vairāk kā 150 miljoniem tā ir dzimtā valoda. Tad seko poļu un krievu valodas ar 50 miljonu no katras. Valodniecībā slāvu valoda dalās atsevišķās grupās. Pastāv rietumslāvu, austrumslāvu un dienvidslāvu valodas. Pie rietumslāvu valodām pieder poļu, čehu un slāvu valodas. Pie austrumslāvu valodām - krievu, ukraiņu un baltkrievu. Un dienvidslāvu valodas - serbu, horvātu un bulgāru. Bez tām ir vēl citas slāvu valodas. Bet šajās valodās runā salīdzinoši maz cilvēku. Slāvu valodas izriet no vienotas proto valodas. Katra valoda sāka attīstīties salīdzinošivēlu. Tādēļ tās ir jaunākas par ģermāņu un romāņu valodām. Lielākā daļa slāvu leksikas ir līdzīga viena otrai. Tas ir tāpēc, ka tās atdalījās viena no otras salīdzinoši vēlu. No zinātniskā skatu punkta, slāvu valodas ir konservatīvas. Tas nozīmē, ka tajās vēl tiek izmantota sena uzbūve. Citas indoeiropiešu valodas ir pazaudējušas šīs senās formas. Tādēļ slāvu valodas ir ļoti interesanti pētīt. Tās pētot, var spriest par agrāk izmantotām valodām. Šādā veidā pētnieki cer izsekot līdz indoeiropiešu valodām. Dažu patskaņu izmantojums raksturo slāvu valodas. Bez tam, slāvu valodai ir vairākas skaņas, kuras nevar saklausīt citās valodās. Parasti rietumeiropiešiem ir problēmas ar izrunu. Bet bez uztraukuma - viss būs kārtībā! Poļu valodā: Wszystko będzie dobrze!