Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   bs nešto željeti

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [sedamdeset]

nešto željeti

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bosniešu Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? Že--te l--puši-i? Ž_____ l_ p______ Ž-l-t- l- p-š-t-? ----------------- Želite li pušiti? 0
Vai Jūs vēlaties dejot? Že-it--li --e-ati? Ž_____ l_ p_______ Ž-l-t- l- p-e-a-i- ------------------ Želite li plesati? 0
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? Ž--i-e--i-š--a-i? Ž_____ l_ š______ Ž-l-t- l- š-t-t-? ----------------- Želite li šetati? 0
Es vēlos smēķēt. J--že-im-p-š-ti. J_ ž____ p______ J- ž-l-m p-š-t-. ---------------- Ja želim pušiti. 0
Vai tu vēlies cigareti? Ž--iš-----ig--etu? Ž____ l_ c________ Ž-l-š l- c-g-r-t-? ------------------ Želiš li cigaretu? 0
Viņš vēlas piesmēķēt. O- -eli---tr-. O_ ž___ v_____ O- ž-l- v-t-u- -------------- On želi vatru. 0
Es vēlos kaut ko iedzert. Ja -e--- ne-t-----i. J_ ž____ n____ p____ J- ž-l-m n-š-o p-t-. -------------------- Ja želim nešto piti. 0
Es vēlos kaut ko ēst. Ja ž-li- ne-t- ---ti. J_ ž____ n____ j_____ J- ž-l-m n-š-o j-s-i- --------------------- Ja želim nešto jesti. 0
Es vēlos nedaudz atpūsties. J--s- --l-- m-lo--dmoriti. J_ s_ ž____ m___ o________ J- s- ž-l-m m-l- o-m-r-t-. -------------------------- Ja se želim malo odmoriti. 0
Es vēlos Jums ko pajautāt. Ja-V-s--e--m --što--i-a--. J_ V__ ž____ n____ p______ J- V-s ž-l-m n-š-o p-t-t-. -------------------------- Ja Vas želim nešto pitati. 0
Es vēlos Jums ko lūgt. Ja--as--el-m -a-------zam-li-i. J_ V__ ž____ z_ n____ z________ J- V-s ž-l-m z- n-š-o z-m-l-t-. ------------------------------- Ja Vas želim za nešto zamoliti. 0
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. Ja-V-s-ž------a---što p-zva--. J_ V__ ž____ n_ n____ p_______ J- V-s ž-l-m n- n-š-o p-z-a-i- ------------------------------ Ja Vas želim na nešto pozvati. 0
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? Š-a-ž--it-,-mo-im? Š__ ž______ m_____ Š-a ž-l-t-, m-l-m- ------------------ Šta želite, molim? 0
Vai Jūs vēlaties kafiju? Žel--e--- ----? Ž_____ l_ k____ Ž-l-t- l- k-f-? --------------- Želite li kafu? 0
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? Ili--adi---želite--a-? I__ r_____ ž_____ č___ I-i r-d-j- ž-l-t- č-j- ---------------------- Ili radije želite čaj? 0
Mēs vēlamies braukt mājās. Mi--- -eli----ozi-i-kuć-. M_ s_ ž_____ v_____ k____ M- s- ž-l-m- v-z-t- k-ć-. ------------------------- Mi se želimo voziti kući. 0
Vai Jūs vēlaties taksometru? Ž--i-- li -- ta-s-? Ž_____ l_ v_ t_____ Ž-l-t- l- v- t-k-i- ------------------- Želite li vi taksi? 0
Viņi vēlas piezvanīt. O-i ž--e-te------r---. O__ ž___ t____________ O-i ž-l- t-l-f-n-r-t-. ---------------------- Oni žele telefonirati. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + bosniešu (1-100) MP3 bosniešu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.