Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 1   »   bs nešto obrazložiti 1

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

kaut ko pamatot 1

75 [sedamdeset i pet]

nešto obrazložiti 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bosniešu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs nenākat? Zašto n- dola-it-? Z____ n_ d________ Z-š-o n- d-l-z-t-? ------------------ Zašto ne dolazite? 0
Laiks ir tik slikts. V-ij--e -----k- -o-e. V______ j_ t___ l____ V-i-e-e j- t-k- l-š-. --------------------- Vrijeme je tako loše. 0
Es nenāku, jo ir slikts laiks. J--n- --la--m,--er -e---ijem-----o--o--. J_ n_ d_______ j__ j_ v______ t___ l____ J- n- d-l-z-m- j-r j- v-i-e-e t-k- l-š-. ---------------------------------------- Ja ne dolazim, jer je vrijeme tako loše. 0
Kāpēc viņš nenāk? Za--o n- --la---on? Z____ n_ d_____ o__ Z-š-o n- d-l-z- o-? ------------------- Zašto ne dolazi on? 0
Viņš nav uzaicināts. O- -i-e -o--a-. O_ n___ p______ O- n-j- p-z-a-. --------------- On nije pozvan. 0
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. O--n- d--azi--je- nije -o--a-. O_ n_ d______ j__ n___ p______ O- n- d-l-z-, j-r n-j- p-z-a-. ------------------------------ On ne dolazi, jer nije pozvan. 0
Kāpēc tu nenāc? Zašt- n- ---a-i-? Z____ n_ d_______ Z-š-o n- d-l-z-š- ----------------- Zašto ne dolaziš? 0
Man nav laika. J--ne-a-----m---. J_ n____ v_______ J- n-m-m v-e-e-a- ----------------- Ja nemam vremena. 0
Es nenāku, jo man nav laika. Ja------laz--- ------m----r-m---. J_ n_ d_______ j__ n____ v_______ J- n- d-l-z-m- j-r n-m-m v-e-e-a- --------------------------------- Ja ne dolazim, jer nemam vremena. 0
Kāpēc tu nepaliec? Zaš-o -e-ost-n-š? Z____ n_ o_______ Z-š-o n- o-t-n-š- ----------------- Zašto ne ostaneš? 0
Man vēl jāstrādā. J- m--am jo---ad---. J_ m____ j__ r______ J- m-r-m j-š r-d-t-. -------------------- Ja moram još raditi. 0
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. Ja -----ta---, je- m-r-- još---d-t-. J_ n_ o_______ j__ m____ j__ r______ J- n- o-t-j-m- j-r m-r-m j-š r-d-t-. ------------------------------------ Ja ne ostajem, jer moram još raditi. 0
Kāpēc Jūs jau aizejat? Za--o --e-- v-ć? Z____ i____ v___ Z-š-o i-e-e v-ć- ---------------- Zašto idete već? 0
Es esmu nogurusi. J- sam u--r-- /-u--r--. J_ s__ u_____ / u______ J- s-m u-o-a- / u-o-n-. ----------------------- Ja sam umoran / umorna. 0
Es aizeju, jo esmu nogurusi. Ja-i-e-- j-r--a- u-o-an / -m-r--. J_ i____ j__ s__ u_____ / u______ J- i-e-, j-r s-m u-o-a- / u-o-n-. --------------------------------- Ja idem, jer sam umoran / umorna. 0
Kāpēc Jūs jau aizbraucat? Zašto------dla---e? Z____ v__ o________ Z-š-o v-ć o-l-z-t-? ------------------- Zašto već odlazite? 0
Ir jau vēls. Već ---k---o. V__ j_ k_____ V-ć j- k-s-o- ------------- Već je kasno. 0
Es braucu prom, jo ir jau vēls. Od-az----je- j- --- k--n-. O_______ j__ j_ v__ k_____ O-l-z-m- j-r j- v-ć k-s-o- -------------------------- Odlazim, jer je već kasno. 0

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?

Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…