Sarunvārdnīca

lv Pilsētā   »   fi Kaupungissa

25 [divdesmit pieci]

Pilsētā

Pilsētā

25 [kaksikymmentäviisi]

Kaupungissa

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Es vēlos uz staciju. Ta-don ---t-t-eas--all-. T_____ r________________ T-h-o- r-u-a-i-a-e-a-l-. ------------------------ Tahdon rautatieasemalle. 0
Es vēlos uz lidostu. T----- --ntok--tä-l-. T_____ l_____________ T-h-o- l-n-o-e-t-l-e- --------------------- Tahdon lentokentälle. 0
Es vēlos uz pilsētas centru. Ta--on ke-ku-t-a-. T_____ k__________ T-h-o- k-s-u-t-a-. ------------------ Tahdon keskustaan. 0
Kā es varu nokļūt uz staciju? M---- pää----r-u-----as---ll-? M____ p_____ r________________ M-t-n p-ä-e- r-u-a-i-a-e-a-l-? ------------------------------ Miten pääsen rautatieasemalle? 0
Kā es varu nokļūt uz lidostu? Mi-en pä-----len-o-ent--le? M____ p_____ l_____________ M-t-n p-ä-e- l-n-o-e-t-l-e- --------------------------- Miten pääsen lentokentälle? 0
Kā es varu nokļūt uz pilsētas centru? Mi-en-----e- kes------n? M____ p_____ k__________ M-t-n p-ä-e- k-s-u-t-a-? ------------------------ Miten pääsen keskustaan? 0
Man ir nepieciešams taksometrs. Ta-vi---- ---s--. T________ t______ T-r-i-s-n t-k-i-. ----------------- Tarvitsen taksin. 0
Man ir nepieciešams pilsētas plāns. T--vi-----k-upu-gi- k---an. T________ k________ k______ T-r-i-s-n k-u-u-g-n k-r-a-. --------------------------- Tarvitsen kaupungin kartan. 0
Man ir nepieciešama viesnīca. Ta--i---- h--e----. T________ h________ T-r-i-s-n h-t-l-i-. ------------------- Tarvitsen hotellin. 0
Es vēlos īrēt automašīnu. T-ht-is-n v-o----a a---n. T________ v_______ a_____ T-h-o-s-n v-o-r-t- a-t-n- ------------------------- Tahtoisin vuokrata auton. 0
Te ir mana kredītkarte. Tässä -n------okortt-ni. T____ o_ l______________ T-s-ä o- l-o-t-k-r-t-n-. ------------------------ Tässä on luottokorttini. 0
Te ir mana autovadītāja apliecība. T-ss- o- --o--r--in-. T____ o_ a___________ T-s-ä o- a-o-o-t-i-i- --------------------- Tässä on ajokorttini. 0
Ko var pilsētā apskatīt? Mitä--ähtä-yy---- k--pungis-a --? M___ n___________ k__________ o__ M-t- n-h-ä-y-k-i- k-u-u-g-s-a o-? --------------------------------- Mitä nähtävyyksiä kaupungissa on? 0
Aizejiet uz vecpilsētu! Me-k--------ankaup-n----. M_____ v_________________ M-n-ä- v-n-a-n-a-p-n-i-n- ------------------------- Menkää vanhaankaupunkiin. 0
Dodieties ekskursijā pa pilsētu! T-hk-- -ie-t-a--lu. T_____ k___________ T-h-ä- k-e-t-a-e-u- ------------------- Tehkää kiertoajelu. 0
Aizejiet uz ostu! Me---ä-sa---aan. M_____ s________ M-n-ä- s-t-m-a-. ---------------- Menkää satamaan. 0
Dodieties ekskursijā pa ostu! T-h-ää-sa------e-ro-. T_____ s_____________ T-h-ä- s-t-m-k-e-r-s- --------------------- Tehkää satamakierros. 0
Kādas ievērības cienīgas vietas te vēl ir? M--ä-nä--ävyyksi---e--l-s-k-i-vie-ä---y---? M___ n___________ s__ l______ v____ l______ M-t- n-h-ä-y-k-i- s-n l-s-k-i v-e-ä l-y-y-? ------------------------------------------- Mitä nähtävyyksiä sen lisäksi vielä löytyy? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + somu (1-100) MP3 somu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Slāvu valodas

Slāvu valoda ir dzimtā valoda 300 miljoniem cilvēku. Slāvu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes. Pastāv apmēram 20 slāvu valodas. No tām visievērojamākā ir krievu valoda. Vairāk kā 150 miljoniem tā ir dzimtā valoda. Tad seko poļu un krievu valodas ar 50 miljonu no katras. Valodniecībā slāvu valoda dalās atsevišķās grupās. Pastāv rietumslāvu, austrumslāvu un dienvidslāvu valodas. Pie rietumslāvu valodām pieder poļu, čehu un slāvu valodas. Pie austrumslāvu valodām - krievu, ukraiņu un baltkrievu. Un dienvidslāvu valodas - serbu, horvātu un bulgāru. Bez tām ir vēl citas slāvu valodas. Bet šajās valodās runā salīdzinoši maz cilvēku. Slāvu valodas izriet no vienotas proto valodas. Katra valoda sāka attīstīties salīdzinošivēlu. Tādēļ tās ir jaunākas par ģermāņu un romāņu valodām. Lielākā daļa slāvu leksikas ir līdzīga viena otrai. Tas ir tāpēc, ka tās atdalījās viena no otras salīdzinoši vēlu. No zinātniskā skatu punkta, slāvu valodas ir konservatīvas. Tas nozīmē, ka tajās vēl tiek izmantota sena uzbūve. Citas indoeiropiešu valodas ir pazaudējušas šīs senās formas. Tādēļ slāvu valodas ir ļoti interesanti pētīt. Tās pētot, var spriest par agrāk izmantotām valodām. Šādā veidā pētnieki cer izsekot līdz indoeiropiešu valodām. Dažu patskaņu izmantojums raksturo slāvu valodas. Bez tam, slāvu valodai ir vairākas skaņas, kuras nevar saklausīt citās valodās. Parasti rietumeiropiešiem ir problēmas ar izrunu. Bet bez uztraukuma - viss būs kārtībā! Poļu valodā: Wszystko będzie dobrze!