Sarunvārdnīca

lv Virtuvē   »   bs U kuhinji

19 [deviņpadsmit]

Virtuvē

Virtuvē

19 [devetnaest]

U kuhinji

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bosniešu Spēlēt Vairāk
Vai tev ir jauna virtuve? Im-š -- --v------nj-? Imaš li novu kuhinju? I-a- l- n-v- k-h-n-u- --------------------- Imaš li novu kuhinju? 0
Ko tu šodien vēlies gatavot? Šta -e---anas-k-hat-? Šta ćeš danas kuhati? Š-a ć-š d-n-s k-h-t-? --------------------- Šta ćeš danas kuhati? 0
Vai tu gatavo uz elektriskās vai uz gāzes plīts? Ku--š----na -t-u-- i-- -a-plin? Kuhaš li na struju ili na plin? K-h-š l- n- s-r-j- i-i n- p-i-? ------------------------------- Kuhaš li na struju ili na plin? 0
Vai man sagriezt sīpolus? Tr-b-m-l--iz---a----uk? Trebam li izrezati luk? T-e-a- l- i-r-z-t- l-k- ----------------------- Trebam li izrezati luk? 0
Vai man nomizot kartupeļus? T----m -i----li-i----mp--? Trebam li oguliti krompir? T-e-a- l- o-u-i-i k-o-p-r- -------------------------- Trebam li oguliti krompir? 0
Vai man nomazgāt salātus? Tr---m ----p-ati s-----? Trebam li oprati salatu? T-e-a- l- o-r-t- s-l-t-? ------------------------ Trebam li oprati salatu? 0
Kur ir glāzes? Gdje ---čaš-? Gdje su čaše? G-j- s- č-š-? ------------- Gdje su čaše? 0
Kur ir trauki? Gdje -e posuđ-? Gdje je posuđe? G-j- j- p-s-đ-? --------------- Gdje je posuđe? 0
Kur ir galda piederumi? Gdj- je -r-bor -a-j-l-? Gdje je pribor za jelo? G-j- j- p-i-o- z- j-l-? ----------------------- Gdje je pribor za jelo? 0
Vai tev ir konservu kārbu attaisāmais? Im-- -- o-v-rač -a konze-v-? Imaš li otvarač za konzerve? I-a- l- o-v-r-č z- k-n-e-v-? ---------------------------- Imaš li otvarač za konzerve? 0
Vai tev ir pudeļu attaisāmais? Im-š-li-ot-a--č-za --a--? Imaš li otvarač za flaše? I-a- l- o-v-r-č z- f-a-e- ------------------------- Imaš li otvarač za flaše? 0
Vai tev ir korķu viļķis? Im-š-li vadičep? Imaš li vadičep? I-a- l- v-d-č-p- ---------------- Imaš li vadičep? 0
Vai tu vārīsi zupu šajā katlā? K-haš----s----- ---m----c-? Kuhaš li supu u ovom loncu? K-h-š l- s-p- u o-o- l-n-u- --------------------------- Kuhaš li supu u ovom loncu? 0
Vai tu cepsi zivi šajā pannā? P-ži---i-r--u ----o- t---? Pržiš li ribu u ovoj tavi? P-ž-š l- r-b- u o-o- t-v-? -------------------------- Pržiš li ribu u ovoj tavi? 0
Vai tu grillēsi dārzeņus uz šī grilla? R-štil-----i pov--e ---ov---roš--lj-? Roštiljaš li povrće na ovom roštilju? R-š-i-j-š l- p-v-ć- n- o-o- r-š-i-j-? ------------------------------------- Roštiljaš li povrće na ovom roštilju? 0
Es klāju galdu. J------a----- -to. Ja postavljam sto. J- p-s-a-l-a- s-o- ------------------ Ja postavljam sto. 0
Te ir naži, dakšiņas un karotes. O-dje--u-n-že--, --lju--e-i k---k-. Ovdje su noževi, viljuške i kašike. O-d-e s- n-ž-v-, v-l-u-k- i k-š-k-. ----------------------------------- Ovdje su noževi, viljuške i kašike. 0
Te ir glāzes, šķīvji un salvetes. Ovdj- -u č--e- ta------- s-l----. Ovdje su čaše, tanjiri i salvete. O-d-e s- č-š-, t-n-i-i i s-l-e-e- --------------------------------- Ovdje su čaše, tanjiri i salvete. 0

Mācīšanās un mācīšanās veidi

Tie, kuri negūst mācībās panākumus, iespējams, mācas nepareizi. Tas ir, viņi nemācas atbilstoši savam tipam. Vispārēji atzīti ir četri mācīšanās veidi. Šie mācīšanās veidi ir saistīti ar maņu orgāniem. Māčīšanās veidi iedalīti - audiālais, vizuālais, komunikatīvais un kinestētiskais. Audiālais tipi vislabāk iemācas to, ko viņš dzird. Piemēram, viņī var ļoti labi atcerēties melodijas. Mācoties viņī lasa sev priekšā; apgūstot leksiku izrunā vārdus skaļi. Šis tips bieži vien sarunājas pats ar sevi balsī. Viņiem noder kompaktdiski vai lekcijas par tēmu. Vizuālais tips vislabāk iemācas to, ko viņš redz. Viņam ir svarīgi informāciju izlasīt. Mācoties viņš veic ļoti daudz piezīmes. Kā arī viņam patīk izmantot attēlus, tabulas un kartiņas. Šis tips daudz lasa un bieži sapņo krāsainus sapņus. Omulīgā vidē viņi mācas vislabāk. Komunikatīvais tips dod priekšroku sarunām un diskusijām. Viņiem nepieciešama mijiedarbība vai dialogs ar citiem. Klasē viņi uzdod daudz jautājumus un labi mācas grupā. Kinestētiskais tips mācas caur kustību. Viņi dod priekšroku metodei ‘learning by doing’ un vēlas visu izmēģināt. Viņi vēlas būt fiziski nodarbināti, vai arī mācoties košļā gumiju. Viņi nevēlas teoriju, bet gan eksperimentus. Svarīgi piezīmēt, ka gandrīz katrs ir šo tipu sajaukums. T.i., nav neviena, kas pārstāvētu tikai vienu vienīgu tipu. Tādēļ, kad iesaistam visus maņu orgānus, mēs mācamies vislabāk. Tādā veidā mūsu smadzenes ir visādā veidā nodarbinātas, un spēj labāk uzglabāt informāciju. Lasiet, pārrunājiet un ieklausieties leksikā! Un pēc tam nodarbojieties ar sportu!