Sarunvārdnīca

lv Saikļi 1   »   bs Veznici 1

94 [deviņdesmit četri]

Saikļi 1

Saikļi 1

94 [devedeset i četiri]

Veznici 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bosniešu Spēlēt Vairāk
Pagaidi, kamēr pārstās lietus. Ček-j-dok k-š- ne p-----ne. Č____ d__ k___ n_ p________ Č-k-j d-k k-š- n- p-e-t-n-. --------------------------- Čekaj dok kiša ne prestane. 0
Pagaidi, kamēr es pabeigšu. Ček-- do--z--r-i-. Č____ d__ z_______ Č-k-j d-k z-v-š-m- ------------------ Čekaj dok završim. 0
Pagaidi, kamēr viņš atnāks atpakaļ. Č---- dok se o- ----ra--. Č____ d__ s_ o_ n_ v_____ Č-k-j d-k s- o- n- v-a-i- ------------------------- Čekaj dok se on ne vrati. 0
Es gaidu, kamēr mani mati būs sausi. J- -ek-- -ok-----e--o-- n- --u--. J_ č____ d__ m_ s_ k___ n_ o_____ J- č-k-m d-k m- s- k-s- n- o-u-i- --------------------------------- Ja čekam dok mi se kosa ne osuši. 0
Es gaidu, kamēr beigsies filma. J- -e--m-d-- -e ---m--e-za-r-i. J_ č____ d__ s_ f___ n_ z______ J- č-k-m d-k s- f-l- n- z-v-š-. ------------------------------- Ja čekam dok se film ne završi. 0
Es gaidu, kamēr luksoforā būs zaļā gaisma. J- --ka- do- na semaf--u n- bude ze--no. J_ č____ d__ n_ s_______ n_ b___ z______ J- č-k-m d-k n- s-m-f-r- n- b-d- z-l-n-. ---------------------------------------- Ja čekam dok na semaforu ne bude zeleno. 0
Kad tu dosies atvaļinājumā? Kad---u-u-e---- godi---i--dmor? K___ p______ n_ g_______ o_____ K-d- p-t-j-š n- g-d-š-j- o-m-r- ------------------------------- Kada putuješ na godišnji odmor? 0
Vēl pirms vasaras brīvdienām? Još--rij--lje-n-g ras---t-? J__ p____ l______ r________ J-š p-i-e l-e-n-g r-s-u-t-? --------------------------- Još prije ljetnog raspusta? 0
Jā, pirms vēl sākas vasaras brīvdienas. D-,---š-pr-je-n-g- --čne ------ -asp---. D__ j__ p____ n___ p____ l_____ r_______ D-, j-š p-i-e n-g- p-č-e l-e-n- r-s-u-t- ---------------------------------------- Da, još prije nego počne ljetni raspust. 0
Salabo jumtu, pirms sākas ziema! P----v- krov,--r----n-go št- -o-n--z--a. P______ k____ p____ n___ š__ p____ z____ P-p-a-i k-o-, p-i-e n-g- š-o p-č-e z-m-. ---------------------------------------- Popravi krov, prije nego što počne zima. 0
Nomazgā rokas, pirms tu sēdies pie galda! O-eri-ruk-----ije --g- š-o-sj-d-e--z---to. O____ r____ p____ n___ š__ s______ z_ s___ O-e-i r-k-, p-i-e n-g- š-o s-e-n-š z- s-o- ------------------------------------------ Operi ruke, prije nego što sjedneš za sto. 0
Aizver logu, pirms tu ej ārā! Z--v-ri--ro--r---r--- ------t--i---e-. Z______ p______ p____ n___ š__ i______ Z-t-o-i p-o-o-, p-i-e n-g- š-o i-a-e-. -------------------------------------- Zatvori prozor, prije nego što izađeš. 0
Kad tu nāc mājās? Kada ć-š d-ć-----i? K___ ć__ d___ k____ K-d- ć-š d-ć- k-ć-? ------------------- Kada ćeš doći kući? 0
Pēc nodarbībām? N--on n-s-a-e? N____ n_______ N-k-n n-s-a-e- -------------- Nakon nastave? 0
Jā, kad beidzas nodarbības. Da- ---o--št- ---n------ zav---. D__ n____ š__ s_ n______ z______ D-, n-k-n š-o s- n-s-a-a z-v-š-. -------------------------------- Da, nakon što se nastava završi. 0
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt. Na-o- š---j--i-a- nez--d-,-on---še ---- ----o -ad---. N____ š__ j_ i___ n_______ o_ v___ n___ m____ r______ N-k-n š-o j- i-a- n-z-o-u- o- v-š- n-j- m-g-o r-d-t-. ----------------------------------------------------- Nakon što je imao nezgodu, on više nije mogao raditi. 0
Pēc tam, kad viņš zaudēja darbu, viņš devās uz Ameriku. N---n-----je --gu-io p---o--on -- -ti--o ----er-k-. N____ š__ j_ i______ p_____ o_ j_ o_____ u A_______ N-k-n š-o j- i-g-b-o p-s-o- o- j- o-i-a- u A-e-i-u- --------------------------------------------------- Nakon što je izgubio posao, on je otišao u Ameriku. 0
Pēc tam, kad viņš bija devies uz Ameriku, viņš kļuva bagāts. N-ko- što -- -t-š-o-- -m--ik---------o---a---. N____ š__ j_ o_____ u A_______ o_ s_ o________ N-k-n š-o j- o-i-a- u A-e-i-u- o- s- o-o-a-i-. ---------------------------------------------- Nakon što je otišao u Ameriku, on se obogatio. 0

Kā apgūt divas valodas vienlaicīgi

Mūsdienās svešvalodas kļūst arvien svarīgākas. Daudzi cilvēki apgūst kādu svešvalodu. Bet pasaulē vēl ir daudz interesantu valodu. Līdz ar to, daudzi cilvēki apgūst vairākas valodas vienlaicīgi. Tā parasti nav problēma, ja bērni izaug divvalodīgi. Viņu smadzenes apgūst abas valodas automātiski. Kad viņi paliek vecāki, viņi atšķir, kas pieder kurai valodai. Divvalodīgie zin abu valodu tipiskās iezīmes. Pieaugušajiem tas ir savādā! Viņiem nav tik viegli apgūt divas valodas vienlaicīgi. Tiem, kuri mācas divas valodas vienlaicīgi, būtu ieteicams sekot dažiem likumiem. Pirmkārt, salīdzināt abas valodas ir svarīgi. Valodas, kas pieder pie vienas valodu saimes, bieži vien ir līdzīga viena otrai. Tas var novest pie to sajaukšanās. Tādēļ ir jēga analizēt abas valodas. Piemēram, var sastādīt saraktu. Tur Jūs variet pireakstīt, kas tām ir kopīgs un kas - atšķirīgs. Tādā veidā smadzenes ir spiestas pastiprināti strādāt ar abām valodām. Tās var labāk atcerēties, kādas ir abu valodu īpatnības. Vajadzētu izvēlēties arī atsevišķu krāsu un mapi priekš katras valodas. Tas palīdzētu skaidri nodalīt abas valodas vienu no otras. Ar atšķirīgu valodu mācīšanos ir savādāk. Divām, pilnīgi atšķirīgām valodā, nedraud sajaukšanās. Šajā gadījumā bīstami ir salīdzināt valodas vienu ar otru. Šajā gadījumā būtu labāk salīdzināt valodas ar savu dzimto valodu. Smadzenes strādās efektīvāk, ja tās redzēs kontrastus. Svarīgi ir abas valodas abgūt vienlīdz intensīvi. Smadzenēm, teorētiski, nerūp cik valodas tām jāmācas.