Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   bs Brojevi

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

7 [sedam]

Brojevi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bosniešu Spēlēt Vairāk
Es skaitu: J- b-----: J_ b______ J- b-o-i-: ---------- Ja brojim: 0
viens, divi, trīs je-an- --a- --i j_____ d___ t__ j-d-n- d-a- t-i --------------- jedan, dva, tri 0
Es skaitu līdz trīs. J--b-o--m----t--. J_ b_____ d_ t___ J- b-o-i- d- t-i- ----------------- Ja brojim do tri. 0
Es skaitu tālāk: Ja--ro--- -----: J_ b_____ d_____ J- b-o-i- d-l-e- ---------------- Ja brojim dalje: 0
četri, pieci, seši, čet---, p-t,-še-t, č______ p___ š____ č-t-r-, p-t- š-s-, ------------------ četiri, pet, šest, 0
septiņi, astoņi, deviņi se-a-- o-am- -e-et s_____ o____ d____ s-d-m- o-a-, d-v-t ------------------ sedam, osam, devet 0
Es skaitu. J--bro-i-. J_ b______ J- b-o-i-. ---------- Ja brojim. 0
Tu skaiti. Ti---oji-. T_ b______ T- b-o-i-. ---------- Ti brojiš. 0
Viņš skaita. On --o-i. O_ b_____ O- b-o-i- --------- On broji. 0
Viens. Pirmais. J-d-n-----i. J_____ P____ J-d-n- P-v-. ------------ Jedan. Prvi. 0
Divi. Otrais. D-a- Dr--i. D___ D_____ D-a- D-u-i- ----------- Dva. Drugi. 0
Trīs. Trešais. T-i- T-eć-. T___ T_____ T-i- T-e-i- ----------- Tri. Treći. 0
Četri. Ceturtais. Č---ri.---t---i. Č______ Č_______ Č-t-r-. Č-t-r-i- ---------------- Četiri. Četvrti. 0
Pieci. Piektais. Pet--P-ti. P___ P____ P-t- P-t-. ---------- Pet. Peti. 0
Seši. Sestais. Še--.-Še-ti. Š____ Š_____ Š-s-. Š-s-i- ------------ Šest. Šesti. 0
Septiņi. Septītais. S--am.--e--i. S_____ S_____ S-d-m- S-d-i- ------------- Sedam. Sedmi. 0
Astoņi. Astotais. O------sm-. O____ O____ O-a-. O-m-. ----------- Osam. Osmi. 0
Deviņi. Devītais. De-et. De-e-i. D_____ D______ D-v-t- D-v-t-. -------------- Devet. Deveti. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + bosniešu (1-100) MP3 bosniešu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!