Мне --жн- в--э--по-т.
М__ н____ в а________
М-е н-ж-о в а-р-п-р-.
---------------------
Мне нужно в аэропорт. 0 M---nuzhn--v-a-r-p--t.M__ n_____ v a________M-e n-z-n- v a-r-p-r-.----------------------Mne nuzhno v aeroport.
М---н-жн- в -ент--г-р-д-.
М__ н____ в ц____ г______
М-е н-ж-о в ц-н-р г-р-д-.
-------------------------
Мне нужно в центр города. 0 Mne-nuz-n----t-e------r-d-.M__ n_____ v t_____ g______M-e n-z-n- v t-e-t- g-r-d-.---------------------------Mne nuzhno v tsentr goroda.
К-- м----о-ас-ь-в--э----рт?
К__ м__ п______ в а________
К-к м-е п-п-с-ь в а-р-п-р-?
---------------------------
Как мне попасть в аэропорт? 0 Kak --e-po--s---v-a--op--t?K__ m__ p______ v a________K-k m-e p-p-s-ʹ v a-r-p-r-?---------------------------Kak mne popastʹ v aeroport?
Как ------паст- в--е-т------да?
К__ м__ п______ в ц____ г______
К-к м-е п-п-с-ь в ц-н-р г-р-д-?
-------------------------------
Как мне попасть в центр города? 0 K-- mn---o-a--ʹ --t-ent- go-o--?K__ m__ p______ v t_____ g______K-k m-e p-p-s-ʹ v t-e-t- g-r-d-?--------------------------------Kak mne popastʹ v tsentr goroda?
Ч-о мо--о-увидеть--------е?
Ч__ м____ у______ в г______
Ч-о м-ж-о у-и-е-ь в г-р-д-?
---------------------------
Что можно увидеть в городе? 0 Ch-o-mo---o uv---tʹ --g-----?C___ m_____ u______ v g______C-t- m-z-n- u-i-e-ʹ v g-r-d-?-----------------------------Chto mozhno uvidetʹ v gorode?
Ид-т--в---ары--город.
И____ в с_____ г_____
И-и-е в с-а-ы- г-р-д-
---------------------
Идите в старый город. 0 Idi-----s--ryy-g--od.I____ v s_____ g_____I-i-e v s-a-y- g-r-d----------------------Idite v staryy gorod.
С--ди-- в п-рт.
С______ в п____
С-о-и-е в п-р-.
---------------
Сходите в порт. 0 S-h-d--- v -ort.S_______ v p____S-h-d-t- v p-r-.----------------Skhodite v port.
Slāvu valoda ir dzimtā valoda 300 miljoniem cilvēku.
Slāvu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
Pastāv apmēram 20 slāvu valodas.
No tām visievērojamākā ir krievu valoda.
Vairāk kā 150 miljoniem tā ir dzimtā valoda.
Tad seko poļu un krievu valodas ar 50 miljonu no katras.
Valodniecībā slāvu valoda dalās atsevišķās grupās.
Pastāv rietumslāvu, austrumslāvu un dienvidslāvu valodas.
Pie rietumslāvu valodām pieder poļu, čehu un slāvu valodas.
Pie austrumslāvu valodām - krievu, ukraiņu un baltkrievu.
Un dienvidslāvu valodas - serbu, horvātu un bulgāru.
Bez tām ir vēl citas slāvu valodas.
Bet šajās valodās runā salīdzinoši maz cilvēku.
Slāvu valodas izriet no vienotas proto valodas.
Katra valoda sāka attīstīties salīdzinošivēlu.
Tādēļ tās ir jaunākas par ģermāņu un romāņu valodām.
Lielākā daļa slāvu leksikas ir līdzīga viena otrai.
Tas ir tāpēc, ka tās atdalījās viena no otras salīdzinoši vēlu.
No zinātniskā skatu punkta, slāvu valodas ir konservatīvas.
Tas nozīmē, ka tajās vēl tiek izmantota sena uzbūve.
Citas indoeiropiešu valodas ir pazaudējušas šīs senās formas.
Tādēļ slāvu valodas ir ļoti interesanti pētīt.
Tās pētot, var spriest par agrāk izmantotām valodām.
Šādā veidā pētnieki cer izsekot līdz indoeiropiešu valodām.
Dažu patskaņu izmantojums raksturo slāvu valodas.
Bez tam, slāvu valodai ir vairākas skaņas, kuras nevar saklausīt citās valodās.
Parasti rietumeiropiešiem ir problēmas ar izrunu.
Bet bez uztraukuma - viss būs kārtībā! Poļu valodā:
Wszystko będzie dobrze!