Sarunvārdnīca

lv Pilsētā   »   sk V meste

25 [divdesmit pieci]

Pilsētā

Pilsētā

25 [dvadsaťpäť]

V meste

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
Es vēlos uz staciju. Ch-el b- --m -s--n- že--z--čn----a---u. C____ b_ s__ í__ n_ ž_________ s_______ C-c-l b- s-m í-ť n- ž-l-z-i-n- s-a-i-u- --------------------------------------- Chcel by som ísť na železničnú stanicu. 0
Es vēlos uz lidostu. C--e- by-so----ť----l-t----. C____ b_ s__ í__ n_ l_______ C-c-l b- s-m í-ť n- l-t-s-o- ---------------------------- Chcel by som ísť na letisko. 0
Es vēlos uz pilsētas centru. Chc-l--y -om í-ť ---c-ntr-. C____ b_ s__ í__ d_ c______ C-c-l b- s-m í-ť d- c-n-r-. --------------------------- Chcel by som ísť do centra. 0
Kā es varu nokļūt uz staciju? Ak---a -o-t-ne- -- -ele--ičnú s-a--cu? A__ s_ d_______ n_ ž_________ s_______ A-o s- d-s-a-e- n- ž-l-z-i-n- s-a-i-u- -------------------------------------- Ako sa dostanem na železničnú stanicu? 0
Kā es varu nokļūt uz lidostu? A-o-s--do----em na -et-sk-? A__ s_ d_______ n_ l_______ A-o s- d-s-a-e- n- l-t-s-o- --------------------------- Ako sa dostanem na letisko? 0
Kā es varu nokļūt uz pilsētas centru? A-- -a d--t-nem--o ce-t--? A__ s_ d_______ d_ c______ A-o s- d-s-a-e- d- c-n-r-? -------------------------- Ako sa dostanem do centra? 0
Man ir nepieciešams taksometrs. Po--e--jem ---ík. P_________ t_____ P-t-e-u-e- t-x-k- ----------------- Potrebujem taxík. 0
Man ir nepieciešams pilsētas plāns. P-treb--e---ap----s--. P_________ m___ m_____ P-t-e-u-e- m-p- m-s-a- ---------------------- Potrebujem mapu mesta. 0
Man ir nepieciešama viesnīca. P-tr-bu--m------. P_________ h_____ P-t-e-u-e- h-t-l- ----------------- Potrebujem hotel. 0
Es vēlos īrēt automašīnu. C-c----y -o--si--r-n-ja--au-o. C____ b_ s__ s_ p_______ a____ C-c-l b- s-m s- p-e-a-a- a-t-. ------------------------------ Chcel by som si prenajať auto. 0
Te ir mana kredītkarte. T- j- --j- k------á ka---. T_ j_ m___ k_______ k_____ T- j- m-j- k-e-i-n- k-r-a- -------------------------- Tu je moja kreditná karta. 0
Te ir mana autovadītāja apliecība. T- je ------d----ý----uk-z. T_ j_ m__ v_______ p_______ T- j- m-j v-d-č-k- p-e-k-z- --------------------------- Tu je môj vodičský preukaz. 0
Ko var pilsētā apskatīt? Č- vš-tko -a--á -i-ieť v -es-e? Č_ v_____ s_ d_ v_____ v m_____ Č- v-e-k- s- d- v-d-e- v m-s-e- ------------------------------- Čo všetko sa dá vidieť v meste? 0
Aizejiet uz vecpilsētu! C-o-t------ta---o-mesta. C_____ d_ s______ m_____ C-o-t- d- s-a-é-o m-s-a- ------------------------ Choďte do starého mesta. 0
Dodieties ekskursijā pa pilsētu! Urob------ok--žn--jaz-u--- meste. U_____ s_ o______ j____ p_ m_____ U-o-t- s- o-r-ž-ú j-z-u p- m-s-e- --------------------------------- Urobte si okružnú jazdu po meste. 0
Aizejiet uz ostu! C-oďte -o prí-----. C_____ d_ p________ C-o-t- d- p-í-t-v-. ------------------- Choďte do prístavu. 0
Dodieties ekskursijā pa ostu! Uro-te s--o-r---ú ---d- po----stav-. U_____ s_ o______ j____ p_ p________ U-o-t- s- o-r-ž-ú j-z-u p- p-í-t-v-. ------------------------------------ Urobte si okružnú jazdu po prístave. 0
Kādas ievērības cienīgas vietas te vēl ir? A-é-----ti-od--st- s--tu---t--ok-em t-ho? A__ p_____________ s_ t_ e___ o____ t____ A-é p-m-t-h-d-o-t- s- t- e-t- o-r-m t-h-? ----------------------------------------- Aké pamätihodnosti sú tu ešte okrem toho? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + slovāku (1-100) MP3 slovāku (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Slāvu valodas

Slāvu valoda ir dzimtā valoda 300 miljoniem cilvēku. Slāvu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes. Pastāv apmēram 20 slāvu valodas. No tām visievērojamākā ir krievu valoda. Vairāk kā 150 miljoniem tā ir dzimtā valoda. Tad seko poļu un krievu valodas ar 50 miljonu no katras. Valodniecībā slāvu valoda dalās atsevišķās grupās. Pastāv rietumslāvu, austrumslāvu un dienvidslāvu valodas. Pie rietumslāvu valodām pieder poļu, čehu un slāvu valodas. Pie austrumslāvu valodām - krievu, ukraiņu un baltkrievu. Un dienvidslāvu valodas - serbu, horvātu un bulgāru. Bez tām ir vēl citas slāvu valodas. Bet šajās valodās runā salīdzinoši maz cilvēku. Slāvu valodas izriet no vienotas proto valodas. Katra valoda sāka attīstīties salīdzinošivēlu. Tādēļ tās ir jaunākas par ģermāņu un romāņu valodām. Lielākā daļa slāvu leksikas ir līdzīga viena otrai. Tas ir tāpēc, ka tās atdalījās viena no otras salīdzinoši vēlu. No zinātniskā skatu punkta, slāvu valodas ir konservatīvas. Tas nozīmē, ka tajās vēl tiek izmantota sena uzbūve. Citas indoeiropiešu valodas ir pazaudējušas šīs senās formas. Tādēļ slāvu valodas ir ļoti interesanti pētīt. Tās pētot, var spriest par agrāk izmantotām valodām. Šādā veidā pētnieki cer izsekot līdz indoeiropiešu valodām. Dažu patskaņu izmantojums raksturo slāvu valodas. Bez tam, slāvu valodai ir vairākas skaņas, kuras nevar saklausīt citās valodās. Parasti rietumeiropiešiem ir problēmas ar izrunu. Bet bez uztraukuma - viss būs kārtībā! Poļu valodā: Wszystko będzie dobrze!