Sarunvārdnīca

lv Pilsētā   »   px Na cidade

25 [divdesmit pieci]

Pilsētā

Pilsētā

25 [vinte e cinco]

Na cidade

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu portugāļu (BR) Spēlēt Vairāk
Es vēlos uz staciju. G-staria de -- - -sta-ã--f-rr-vi---a. G_______ d_ i_ à e______ f___________ G-s-a-i- d- i- à e-t-ç-o f-r-o-i-r-a- ------------------------------------- Gostaria de ir à estação ferroviária. 0
Es vēlos uz lidostu. Go-t-ria--e ir--o-a-r---rt-. G_______ d_ i_ a_ a_________ G-s-a-i- d- i- a- a-r-p-r-o- ---------------------------- Gostaria de ir ao aeroporto. 0
Es vēlos uz pilsētas centru. Go-t--ia--e i- a---ent--. G_______ d_ i_ a_ c______ G-s-a-i- d- i- a- c-n-r-. ------------------------- Gostaria de ir ao centro. 0
Kā es varu nokļūt uz staciju? C--o-ch--- ---s---ã-? C___ c____ à e_______ C-m- c-e-o à e-t-ç-o- --------------------- Como chego à estação? 0
Kā es varu nokļūt uz lidostu? C--- c-e-o--o-ae--po-to? C___ c____ a_ a_________ C-m- c-e-o a- a-r-p-r-o- ------------------------ Como chego ao aeroporto? 0
Kā es varu nokļūt uz pilsētas centru? Co-o--heg--ao-----ro? C___ c____ a_ c______ C-m- c-e-o a- c-n-r-? --------------------- Como chego ao centro? 0
Man ir nepieciešams taksometrs. E- ------o-d-----t-xi. E_ p______ d_ u_ t____ E- p-e-i-o d- u- t-x-. ---------------------- Eu preciso de um táxi. 0
Man ir nepieciešams pilsētas plāns. E- --ecis-----u--mapa. E_ p______ d_ u_ m____ E- p-e-i-o d- u- m-p-. ---------------------- Eu preciso de um mapa. 0
Man ir nepieciešama viesnīca. E--p-eciso d-------t--. E_ p______ d_ u_ h_____ E- p-e-i-o d- u- h-t-l- ----------------------- Eu preciso de um hotel. 0
Es vēlos īrēt automašīnu. Go-ta-i- -e a---a--u--c-r--. G_______ d_ a_____ u_ c_____ G-s-a-i- d- a-u-a- u- c-r-o- ---------------------------- Gostaria de alugar um carro. 0
Te ir mana kredītkarte. A--- está-o m---ca---o--e cr-d---. A___ e___ o m__ c_____ d_ c_______ A-u- e-t- o m-u c-r-ã- d- c-é-i-o- ---------------------------------- Aqui está o meu cartão de crédito. 0
Te ir mana autovadītāja apliecība. A--- --tá - m-nha --r-e--a -e-h--i--t-ç-o. A___ e___ a m____ c_______ d_ h___________ A-u- e-t- a m-n-a c-r-e-r- d- h-b-l-t-ç-o- ------------------------------------------ Aqui está a minha carteira de habilitação. 0
Ko var pilsētā apskatīt? O---e há--a---s- --- -a----ad-? O q__ h_ p___ s_ v__ n_ c______ O q-e h- p-r- s- v-r n- c-d-d-? ------------------------------- O que há para se ver na cidade? 0
Aizejiet uz vecpilsētu! Vá----c--t----i-----co -a c-dad-. V_ a_ c_____ h________ d_ c______ V- a- c-n-r- h-s-ó-i-o d- c-d-d-. --------------------------------- Vá ao centro histórico da cidade. 0
Dodieties ekskursijā pa pilsētu! V---------m passei- pela----ade. V_ f____ u_ p______ p___ c______ V- f-z-r u- p-s-e-o p-l- c-d-d-. -------------------------------- Vá fazer um passeio pela cidade. 0
Aizejiet uz ostu! Vá ao-p---o. V_ a_ p_____ V- a- p-r-o- ------------ Vá ao porto. 0
Dodieties ekskursijā pa ostu! V- -aze---m-pass-io-p-lo---r--. V_ f____ u_ p______ p___ p_____ V- f-z-r u- p-s-e-o p-l- p-r-o- ------------------------------- Vá fazer um passeio pelo porto. 0
Kādas ievērības cienīgas vietas te vēl ir? Q------a--es-t-r----ca--h--m--s? Q__ a_______ t_________ h_ m____ Q-e a-r-ç-e- t-r-s-i-a- h- m-i-? -------------------------------- Que atrações turísticas há mais? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + portugāļu (BR) (1-100) MP3 portugāļu (BR) (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Slāvu valodas

Slāvu valoda ir dzimtā valoda 300 miljoniem cilvēku. Slāvu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes. Pastāv apmēram 20 slāvu valodas. No tām visievērojamākā ir krievu valoda. Vairāk kā 150 miljoniem tā ir dzimtā valoda. Tad seko poļu un krievu valodas ar 50 miljonu no katras. Valodniecībā slāvu valoda dalās atsevišķās grupās. Pastāv rietumslāvu, austrumslāvu un dienvidslāvu valodas. Pie rietumslāvu valodām pieder poļu, čehu un slāvu valodas. Pie austrumslāvu valodām - krievu, ukraiņu un baltkrievu. Un dienvidslāvu valodas - serbu, horvātu un bulgāru. Bez tām ir vēl citas slāvu valodas. Bet šajās valodās runā salīdzinoši maz cilvēku. Slāvu valodas izriet no vienotas proto valodas. Katra valoda sāka attīstīties salīdzinošivēlu. Tādēļ tās ir jaunākas par ģermāņu un romāņu valodām. Lielākā daļa slāvu leksikas ir līdzīga viena otrai. Tas ir tāpēc, ka tās atdalījās viena no otras salīdzinoši vēlu. No zinātniskā skatu punkta, slāvu valodas ir konservatīvas. Tas nozīmē, ka tajās vēl tiek izmantota sena uzbūve. Citas indoeiropiešu valodas ir pazaudējušas šīs senās formas. Tādēļ slāvu valodas ir ļoti interesanti pētīt. Tās pētot, var spriest par agrāk izmantotām valodām. Šādā veidā pētnieki cer izsekot līdz indoeiropiešu valodām. Dažu patskaņu izmantojums raksturo slāvu valodas. Bez tam, slāvu valodai ir vairākas skaņas, kuras nevar saklausīt citās valodās. Parasti rietumeiropiešiem ir problēmas ar izrunu. Bet bez uztraukuma - viss būs kārtībā! Poļu valodā: Wszystko będzie dobrze!