Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   em To like something

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [seventy]

To like something

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu angļu (US) Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? W-u-d--ou----e--o--moke? W____ y__ l___ t_ s_____ W-u-d y-u l-k- t- s-o-e- ------------------------ Would you like to smoke? 0
Vai Jūs vēlaties dejot? W---d y-u-lik---- da-ce? W____ y__ l___ t_ d_____ W-u-d y-u l-k- t- d-n-e- ------------------------ Would you like to dance? 0
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? Woul--you--ike-to--o -o- a-w-lk? W____ y__ l___ t_ g_ f__ a w____ W-u-d y-u l-k- t- g- f-r a w-l-? -------------------------------- Would you like to go for a walk? 0
Es vēlos smēķēt. I w--l--li-- -o smo-e. I w____ l___ t_ s_____ I w-u-d l-k- t- s-o-e- ---------------------- I would like to smoke. 0
Vai tu vēlies cigareti? W---d-------k--- -i--r-t--? W____ y__ l___ a c_________ W-u-d y-u l-k- a c-g-r-t-e- --------------------------- Would you like a cigarette? 0
Viņš vēlas piesmēķēt. H- wan-s - li-ht. H_ w____ a l_____ H- w-n-s a l-g-t- ----------------- He wants a light. 0
Es vēlos kaut ko iedzert. I -a-t-to -r-n- ----th---. I w___ t_ d____ s_________ I w-n- t- d-i-k s-m-t-i-g- -------------------------- I want to drink something. 0
Es vēlos kaut ko ēst. I w--t -o e-t ----t----. I w___ t_ e__ s_________ I w-n- t- e-t s-m-t-i-g- ------------------------ I want to eat something. 0
Es vēlos nedaudz atpūsties. I ---t to------ ----t-le. I w___ t_ r____ a l______ I w-n- t- r-l-x a l-t-l-. ------------------------- I want to relax a little. 0
Es vēlos Jums ko pajautāt. I--a-t--o a-k -o--so--t--n-. I w___ t_ a__ y__ s_________ I w-n- t- a-k y-u s-m-t-i-g- ---------------------------- I want to ask you something. 0
Es vēlos Jums ko lūgt. I wa-- to --- --u--o- som-t-ing. I w___ t_ a__ y__ f__ s_________ I w-n- t- a-k y-u f-r s-m-t-i-g- -------------------------------- I want to ask you for something. 0
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. I wa-- to----at -ou -o so-et-in-. I w___ t_ t____ y__ t_ s_________ I w-n- t- t-e-t y-u t- s-m-t-i-g- --------------------------------- I want to treat you to something. 0
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? W-at--o-ld-you -i-e? W___ w____ y__ l____ W-a- w-u-d y-u l-k-? -------------------- What would you like? 0
Vai Jūs vēlaties kafiju? W-u-d-y-- li-e-- c--f--? W____ y__ l___ a c______ W-u-d y-u l-k- a c-f-e-? ------------------------ Would you like a coffee? 0
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? O- d- --- --efe--- t--? O_ d_ y__ p_____ a t___ O- d- y-u p-e-e- a t-a- ----------------------- Or do you prefer a tea? 0
Mēs vēlamies braukt mājās. W---an--t- d---e h---. W_ w___ t_ d____ h____ W- w-n- t- d-i-e h-m-. ---------------------- We want to drive home. 0
Vai Jūs vēlaties taksometru? D- y---w--t a ta-i? D_ y__ w___ a t____ D- y-u w-n- a t-x-? ------------------- Do you want a taxi? 0
Viņi vēlas piezvanīt. T--y wa---to-ma-e-- ca--. T___ w___ t_ m___ a c____ T-e- w-n- t- m-k- a c-l-. ------------------------- They want to make a call. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + angļu (US) (1-100) MP3 angļu (US) (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.