Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   pt gostar de uma coisa

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [setenta]

gostar de uma coisa

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu portugāļu (PT) Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? (-ocê- -uer-f-m--? (_____ q___ f_____ (-o-ê- q-e- f-m-r- ------------------ (Você) quer fumar? 0
Vai Jūs vēlaties dejot? (Voc-- q-e--d-nçar? (_____ q___ d______ (-o-ê- q-e- d-n-a-? ------------------- (Você) quer dançar? 0
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? (V------ue- ----e-r? (_____ q___ p_______ (-o-ê- q-e- p-s-e-r- -------------------- (Você) quer passear? 0
Es vēlos smēķēt. Eu q-e--a----a-. E_ q_____ f_____ E- q-e-i- f-m-r- ---------------- Eu queria fumar. 0
Vai tu vēlies cigareti? Q-e-e--u---i-ar--? Q_____ u_ c_______ Q-e-e- u- c-g-r-o- ------------------ Queres um cigarro? 0
Viņš vēlas piesmēķēt. E-- q-e-i------. E__ q_____ l____ E-e q-e-i- l-m-. ---------------- Ele queria lume. 0
Es vēlos kaut ko iedzert. E- --er-- b-be----gu----ois-. E_ q_____ b____ a_____ c_____ E- q-e-i- b-b-r a-g-m- c-i-a- ----------------------------- Eu queria beber alguma coisa. 0
Es vēlos kaut ko ēst. Eu -uer---com-r-alg-m---o--a. E_ q_____ c____ a_____ c_____ E- q-e-i- c-m-r a-g-m- c-i-a- ----------------------------- Eu queria comer alguma coisa. 0
Es vēlos nedaudz atpūsties. Eu----ri--d--cans-r um-po-co. E_ q_____ d________ u_ p_____ E- q-e-i- d-s-a-s-r u- p-u-o- ----------------------------- Eu queria descansar um pouco. 0
Es vēlos Jums ko pajautāt. Eu q------pe---nt-r-l-- -ma ---sa. E_ q_____ p____________ u__ c_____ E- q-e-i- p-r-u-t-r-l-e u-a c-i-a- ---------------------------------- Eu queria perguntar-lhe uma coisa. 0
Es vēlos Jums ko lūgt. Eu-que--a--e-i--lh- um--av--. E_ q_____ p________ u_ f_____ E- q-e-i- p-d-r-l-e u- f-v-r- ----------------------------- Eu queria pedir-lhe um favor. 0
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. E--qu-ri- ---v--á--- p--- -lg--a c--sa. E_ q_____ c_________ p___ a_____ c_____ E- q-e-i- c-n-i-á-l- p-r- a-g-m- c-i-a- --------------------------------------- Eu queria convidá-lo para alguma coisa. 0
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? O q-- - que-de-e-a- --r--av-r? O q__ é q__ d______ p__ f_____ O q-e é q-e d-s-j-, p-r f-v-r- ------------------------------ O que é que deseja, por favor? 0
Vai Jūs vēlaties kafiju? D---j- u- ca-é? D_____ u_ c____ D-s-j- u- c-f-? --------------- Deseja um café? 0
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? Ou ---f--e-ant-- -m--há? O_ p______ a____ u_ c___ O- p-e-e-e a-t-s u- c-á- ------------------------ Ou prefere antes um chá? 0
Mēs vēlamies braukt mājās. Que--a-o--i- --ra-c-sa. Q________ i_ p___ c____ Q-e-í-m-s i- p-r- c-s-. ----------------------- Queríamos ir para casa. 0
Vai Jūs vēlaties taksometru? Q--rem-um t-x-? Q_____ u_ t____ Q-e-e- u- t-x-? --------------- Querem um táxi? 0
Viņi vēlas piezvanīt. Eles ---r-m--ele----r. E___ q_____ t_________ E-e- q-e-e- t-l-f-n-r- ---------------------- Eles querem telefonar. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + portugāļu (PT) (1-100) MP3 portugāļu (PT) (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.